Daudzi no mums noteikti ir pamanījuši, ka uz olām ir uzspiesti zīmodziņi ar neizprotamu un reti kuram zināmu ciparu un burtu kombināciju. Tomēr šis zīmodziņš jeb marķējums ir tas, kas patērētāju informē par to, kāds produkts tiek pirkts.
Saskaņā ar likumdošanu marķējumam ir jābūt uz katras olas, kas ražota putnu fermā un tiek pārdota veikalā. Šis marķējums vēsta par olas izcelsmes valsti, par to kādos apstākļos vista turēta un barota. Pirmais cipars apzīmē vistu audzēšanas un dzīvošanas apstākļus, bet nākamie divi burti apzīmē izcelsmes valsti, savukārt atlikušie cipari ir unikāls ražotāja identifikācijas numurs.
Tātad pats svarīgākais uz olām atrodamais cipars arī ir pats pirmais. Šobrīd uz veikalos nopērkamajām olām ir atrodami četri cipari marķējumā - 0, 1, 2 vai 3.
0 – organiskās olas. Šādas olas dēj brīvos apstākļos audzētas dējējvistas, kuru barība satur ģenētiski nemodificētu un tīru pārtiku, tamdēl tās tiek dēvētās par biloģiskajām olām jeb "laimīgo visu olām". Diemžēl organiskās olas ir visdārgākās no visām olām tieši vistu turēšanas apstākļu augsto izmaksu dēļ. Baltijā rūpnieciskos apmēros netiek audzētas šādas vistas un organiskās olas nav pieejamas.
1 – brīvos apstākļos turētu dējējvistu olas (free range eggs) jeb brīvās turēšanas sistēmā ražotas olas. Arī šis olas noteiki varētu dēvēt par "laimīgo vistu olām", jo tās dēj vistas, kurām ir iespēja brīvi pastaigāties dabā, un tikai nakts laikā tās atrodas novietnēs. Turklāt jāatzīmē, ka katrai šādos aptākļos turētai vistai tiek nodrošināta vienu kvadrātmetru liela platība. Arī šī ir dārga vistu turēšanas metode, tādēļ brīvos apstākļos turētu vistu olām ir samēra augsta cena. Gan Latvijā, gan Baltijā ir pieejamas šādas olas.
2 – kūtī dētas olas (barn eggs) jeb slēgtā alternatīvā sistēmā ražotas olas. Tas nozīmē, ka dējējvistām tiek nodrošināta daļēja brīvība. Respektīvi, šīm vistām nav iespējas iziet laukā, bet tās var brīvi pārvietoties pa kūti. Baltijā ir vairāki ražotāji, kam ir šādu veida ražotnes. 2. numura olu cena ir nedaudz augstāka par 3. numura olu cenām. Šīs olas ir ļoti populāras Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Francijā.
3 – sprostā dētas olas (caged eggs). Šīs ir visizplatītākās olas par vispieņemamāko cenu, tomēr vides aktīvisti norāda, ka šādi turēšanas apstākļi putnam kaitē. Būrī nav ne perēkļa, ne laktas, ne smilšu "vannas”, tā grīda ir veidota no stiepļu pinuma, kas savaino putnu kājas. Un parasti dējējvistas tiek turētas sprostos par desmit putniem katrā būrī. Sprostu būri olu ražotnēs parasti ir izvietoti rindās vairākos stāvos. Katrā šādā sekcijā dzīvo desmitiem tūkstoši vistu, lielākajās fermās – pat simti tūkstoši putnu. Dējējvistas nekad neieelpo svaigu gaisu un neierauga saules gaismu, jo telpas, kurās tās pavada savu mūžu, tiek apgaismotas un ventilētas mākslīgi.
Vissliktāk klajās tām vistām, kas tiek turētas nemodernizētos sprostos, jo katrai vistai atvēlētā platība ir ne mazāka par 550 kvadrātcentimetriem. Jāmin, ka kopš 2012. gada Eiropas Savienībā nemordenizēto sprostu izmantošana, un šādos sprostos turētu vistu olu tirdzniecība ir aizliegta.
Savukārt modernizētos sprostos katrai vistai atvēlētā platība nav mazāka par 750 kvadrātcentimetriem, no kuriem 600 kvadrātcentimetri ir brīvi izmantojamā platība.
"Jau ilgāku laiku Eiropas Savienībā diskutē par to, ka dzīvnieku turēšanas apstākļi lielā mērā atsaucas uz pārtikas produktiem, ko ikdienā patērējam. Nereti pastāv viedoklis - jo labākos un atbilstošākos apstākļos dzīvnieks turēts, jo pārtikas produkts ir labāks. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka olas, kas nav "laimīgo vistu" olas, būtu kaitīgas patērētāju veselībai. Tomēr patērētājiem ir iespēja izvēlēties tādu pārtiku, kādu tie vēlas, un šajā gadījumā marķējums uz olas ir informācijas avots par to, kādos apstākļos dējējvistas turētas," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktors Mareks Samohvalovs.
