01.04.2015 10:21

Apdrošināšanas kuriozi – nozog "Rafaello" kastīti, uz polises kritusi govs, kaimiņi neprot lietot kanalizāciju

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Apdrošināšanas kuriozi – nozog "Rafaello" kastīti, uz polises kritusi govs, kaimiņi neprot lietot kanalizāciju www.dziivesstaasti.blogspot.com

"Rafaello" kastītes un smaržu "Chanel Nr.19" zādzība, kaimiņi neprot lietot kanalizāciju, meža seska iekļūšana mājoklī caur skursteni, apskādējot mājokļa sienas un izbāzeņus, uz polises paslīdējusi un kritusi govs ar salauztu kāju – tās visas ir reālas situācijas no apdrošināšanas ikdienas.

Kā norāda "BALTA" apdrošināšanas atlīdzību zvanu centra vadītāja Maija Cvetkova, klientiem nereti nākas piedzīvot dažādus kuriozus un neparastus negadījumus. Zvanu centra speciālistiem atmiņā palikušas ķibeles ar īpašumu vai dažādām mantām un iedzīvi. Piemēram, kādam klientam esot salūzusi vanna, jo "klients paslīdējis un kritis, vanna salūzusi no trieciena". Citam "tualetē griesti nokrita no mitruma". Kā izrādās, arī vienkāršās ikdienas situācijās var gadīties sabojāt kādu mantu, piemēram, kāds klients kritis un "paķēris līdzi portatīvo datoru".

"Strādājot apdrošināšanā, šķiet, ka mums viss ir zināms un paredzams, taču kurš gan spētu paredzēt sesku skurstenī un tā radītus zaudējumus? Apdrošināšanas joma tik tiešām spēj būt pavisam neparedzama. Katru dienu pieņemot simtiem zvanu, liekas, ka mūs vairs nekas nespēj pārsteigt, taču vienmēr izrādās, ka arī mūsu šķietami paredzamajā ikdienā ir vieta humoram un pozitīvai attieksmei," norāda M. Cvetkova.

Atlīdzību centra vadītāja stāsta, ka dažkārt pat zādzību gadījumi mēdz izbrīnīt. Garnadži uzlauž mājas durvis vai izsit stiklu, taču "nomedī" un līdzi sev aiznes vien neatvērtas "Chanel Nr.19" smaržas, kafijas paciņas, vīna pudeles vai "Rafaello" kastītes.

Zvanu centra speciālisti norāda, ka klientus var uzteikt par tiešām pozitīvu skatījumu uz dzīvi un labu humora izjūtu, stāstot par piedzīvotajiem negadījumiem. Piemēram, "no dušas nāk ūdens ārā, kaimiņi nepareizi lieto kanalizāciju", "kaimiņi mūs nopludināja – tualetes telpā piekaramie griesti visi ar urīnu, viss tecēja caur lampiņu" vai "meža sesks caur skursteni iekļuva mājās, saskrāpēja sienas un sasmērēja tapetes ar sodrējiem, pie visa vēl tika sabojāti izbāzeņi".

Lai arī neesam pieraduši latviešiem piedēvēt pozitīvismu, tomēr apdrošināšanas sabiedrības atlīdzību zvanu centra apkopotie klientu izteikumi liecina ko citu. Latvieši spēj gan pasmieties par sevi, gan par notikušajām ķibelēm. Lūk, arī daži piemēri, kuri apliecina klientu spēju būt radošiem un arī pasmieties par sevi:

Zvans uz kontaktu centru, tiek reģistrēta lieta par sistu brūci galvā:

Apdrošinātājs: Vai brūce gūta galvas matainajā daļā?
Klients: Nu kā lai jums saka... agrāk, kādreiz tā bija mana matainā daļa!

Zvans uz kontaktu centru:
Klients: Labdien! Te jums cilvēks zvana!

Zvans uz kontaktu centru:
Klients: Labdien! Te nelaimīgi laimīgais zvana!
Apdrošinātājs: Vai jums vēl ir kādi jautājumi?
Klients: Jā, kur var saņemt laimi un mīlestību?

Zvani klientiem:
Apdrošinātājs: Labdien! Vai Imanta kungs?
Klients: Nu, kāds es kungs – vecs āzis!

Apdrošinātājs: Personu atlīdzības Saiva, lūdzu!
Klients: Nu tā, man uz jūsu polises ir paslīdējusi un kritusi govs, salauzta kāja!

Apdrošinātājs: Kur devāties pēc pirmās medicīniskās palīdzības?
Klients: Nodošanas punktā!

Zvans uz kontaktu centru:
Klients: Sakiet, vai par glupām galvas smadzenēm arī kaut ko var dabūt?
Apdrošinātājs: Kas noticis?
Klients: Skapis uz galvas, galva sāp, reibst, viss dulls, domāju iet pie ārsta vai neiet...
Apdrošinātājs: Ja jūtaties slikti, pie ārsta jādodas neatkarīgi no tā, vai jums ir vai nav apdrošināšana.
Klients: Bet izskatās, ka galvā lūzumus neredz, tad jau neko man nemaksās.
Apdrošinātājs: Bet iespējams, ka jums ir smadzeņu satricinājums, ja reibst galva? Par galvas smadzeņu satricinājumu pienākas atlīdzība.
Klients: Bet jautājums ir tāds, vai tajā manā glupā galvā vispār ir smadzenes?
Apdrošinātājs: Pa telefonu diemžēl nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Bet vai jums ir kāds pamats domāt, ka nav?