09.12.2011 11:06

“Purviņā” kājas ūdenī nemirka

Autors  Skaidrīte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Jāņa Bieranda kunga audzētās dzērvenes, par ko rakstīja "Rīgas Apriņķa Avīze", ir patiešām vērtīgas, garšīgas un lielas. Arī to lasīšana ir patīkama: lasot ogas, var atlaisties pat uz sāna vai guļus – nesamirksi.

Pats saimnieks – brīnišķīgs cilvēks. Esmu priecīga un apmierināta, ka esmu bijusi zemnieku saimniecības "Strēlnieki" dzērveņu laukos un salasījusi šīs veselīgās ogas. Padalīšos ar pārējiem manos jaukajos piedzīvojumos kādā no šā rudens dienām. Tas bija 5. novembris (sestdiena), jauka un neparasta diena tik vēlam rudenim – silta un saulaina! Gribējās darboties ārā, baudīt dabu. Tā kā bijām dzirdējuši par "Strēlniekiem", kuru īpašnieks Jānis Bierands Babītes polderī ir iekopis zemi un audzē tur arī lielogu dzērvenes, radās ideja: derētu šinī jaukajā dienā savienot patīkamo ar lietderīgo un, esot dabā, palasīt arī garšīgās, vitamīniem bagātās ogas. Turklāt augošas lielogu dzērvenes dabā vēl nekad nebiju lasījusi.

Internetā atradu vajadzīgo, sazvanīju Bieranda kungu, izteicu savu vēlmi par ogu lasīšanu. Viņš bija ļoti laipns, pastāstīja, ka, kaut gan lielā ogu lasīšana esot jau pieklususi, tomēr savām vajadzībām purva skaistules vēl atrast varot, un deva atļauju dzērvenes lasīt. Devāmies ceļā un drīz jau bijām iekoptā lauka malā. Sazinājos ar saimnieku. Biju patīkami pārsteigta, ka viņš atlicināja laiku, iznāca pie mums, parādīja iekopto lauku, kur "noslēpušās" ogas, novēlēja veiksmīgu ogošanu un atpūtu. Jautāts, kādi noteikumi, cik jāmaksā, Bieranda kungs tik atmeta ar roku – lai izturoties pret stādījumiem saudzīgi, lai lasot, lai laba veselība, maksu nevajagot – un aizgāja tālāk savos darbos. Nu sākās mūsu darbs – ogu meklēšana un lasīšana. Drīz vien iemanījāmies atrast sārtvaidžu slēptuvītes, un mūsu spainīši pildījās ar sārtām, patiešām lielām ogām! Un nebija nekāda noguruma, jo stīvāku muguru vai nogurušu kāju varēja atpūtināt, notupstoties uz ceļgala vai pat nogulstoties uz sāna tieši stādījumos!

Tā, lūk – "purviņā" (ogu laukā) kājas ūdenī nemirka, kā tas mēdz būt dabiskajos Latvijas purvos. Pievakarē atkal sazinājāmies ar saimnieku, pateicāmies un atvadījāmies. Prātā iegūla doma – nākamajā rudenī ogu lasīšanas īstajā laikā noteikti pieteikties, nākt un darboties ogu lasīšanas talkā. Iesaku arī jums, lasītāji, to pamēģināt. Esmu pārliecināta – nenožēlosiet!