Par to liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.
Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.
Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.
Starp tiem, kuri plāno atgriezties Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, ir gados jauni respondenti – līdz 30 gadu vecumam, kā arī cilvēki, kuri strādā būvniecībā, lauksaimniecībā, ar zemāku izglītības līmeni un kuriem Latvijā ir ģimene, vai arī tie, kuri patlaban dzīvo Īrijā vai bijušajās Padomju Savienības valstīs. Tikmēr atgriezties neplāno respondenti ar augstāko izglītību, veselības aprūpes nozarē un sociālās aprūpes nozarē strādājošie, Vācijā dzīvojošie un tie, kuriem ārzemēs dzīvo bērni.
Diasporas tautieši aptaujāti arī par iemesliem, kas mudina atgriezties. Ja aizbraukšanas iemesli lielākoties saistīti ar ekonomiskajiem jautājumiem, atgriezties motivē ilgas pēc dzimtenes, ģimene un draugi, kas dzīvo Latvijā, nekustamais īpašums un vēlme, lai bērni dzīvotu Latvijā. Kā nemotivējošās lietas nosauktas bažas par iespējām atrast darbu, nepietiekams sociālais atbalsts, bažas par profesionālās izaugsmes iespējām un vilšanās Latvijas valstī.
Ar galīgajiem pētījuma rezultātiem sabiedrība tiks iepazīstināta 26. janvārī. Kopumā ir aptaujāti vairāk nekā 14 000 diasporas tautiešu 118 pasaules valstīs.