Privātmāju rajonos apbūves gabali mazi, bet suņu daudzums kā dzīvnieku patversmē, jo daudzās mājās jau pa diviem un trijiem. Ir īpašnieki, visu cieņu, kuri zina savus pienākumus, tādi, kuriem paskaidro situāciju, ir saprotoši un pretimnākoši.
Trešo kategoriju raksturo "dzirdi, kāds suns, zināsi, kāds saimnieks". Šo īpašnieku suņi caurām dienām, vieni līdz vēlai naktij, citi agri no rīta, skrien pa teritoriju, bezjēgā riedami, jo gājēji pa ciemata mazajām ieliņām pārvietojas reti. Suņu turētāju nekaunības dēļ tiek liegts normāls miegs naktīs un brīvdienu rītos strādājošiem, īpaši vasarās, kad nav iespējams turēt atvērtus logus. Visgrūtāk ir zīdaiņiem un cilvēkiem cienījamos gados, kuri lielāko dzīves daļu pavada savā privātmājā, maksā nodokļus, turklāt ļoti lielus, un pelnījuši dzīvot sev vēlamā un veselībai atbilstošā vidē, nevis kaimiņu suņu noteiktā režīmā, mūžīgā troksnī un stresā. Viņiem nav iespējama pilnvērtīga atpūta ne naktīs, ne dienā, par diendusu nemaz nerunājot, kura būtu īpaši nepieciešama pēc suņu riešanas iztraucētajām naktīm.
Pilnīgi pievienojos Latvijas Dzīvnieku aizsardzības biedrības prezidentes Dz. Melderes-Gruntmanes paustajam viedoklim, ka jāierobežo suņu īpašnieku patvaļa. Jāpanāk, lai tiktu pildītas Labturības prasības dzīvnieku turēšanā, kur viens no punktiem nosaka, ka suņu turētājiem jānodrošina, lai apkārtējos netraucētu ne suņa smaka, ne gaudošana un riešana, citādi jāuzliek naudas sods. Varbūt tad izdotos sasniegt tādu līmeni šajā jautājumā, kāds ir civilizētās valstīs, uz kurieni labprāt dodamies atpūsties, jo tur suņu īpašnieki stingri ievēro noteikumus.
08.12.2011 19:47
Paldies par publicēto iedzīvotāju vēstuli “Suņi ir, zobi ir – un kož nežēlīgi!”
Autors Ķekaviete L.Precīzi aprakstīts par neērtībām, ko rada dzīvnieku turētāji, par nodevas palielināšanu līdz 100 latiem gadā, par soda naudas ieviešanu.