Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aprīļa beigās Ungārijas Luteriskās baznīcas bīskaps un Pasaules luterāņu federācijas viceprezidents T. Fabinī bija ieradies Rīgā uz konferenci, kurā piedalījās arī federācijas ģenerālsekretārs, luterāņu baznīcas vadītāji no Baltijas valstīm un Krievijas un kuras galveno jautājumu lokā bija Reformācijas jubilejas svinības 2017. gadā. T. Fabinī otrs ceļamērķis Latvijā bija Daugavpils, kur Mārtiņa Lutera katedrālē viņš teica svētrunu un tikās ar ļaudīm.

Ungārijā luterāņu baznīcai ir senas tradīcijas, atgādina bīskaps. 16. gadsimtā – pirms kontrreformācijas – bija laiks, kad protestanti bija lielākā daļa ungāru. Tagad luterāņi ir trīs procenti no 10 miljoniem Ungārijas iedzīvotāju, bet izceļas ar sabiedrisku aktivitāti: pamanāms ir valsts trešās lielākās konfesijas veikums sociālās palīdzības un izglītības darbā.

"Vispirms – konstitūcijas preambula, kam, protams, ir simbolisks raksturs," T. Fabinī sāk atbildi uz jautājumu, ko viņš kā kristietis uzskata par vissvarīgāko savas dzimtenes jaunajā, tālu ārpus Ungārijas robežām apspriestajā un nereti pretrunīgi vērtētajā pamatlikumā. "Sabiedrībā bija diezgan lielas debates par to, vai Dieva vārds preambulā jāmin. Parlamenta vairākums bija par to, arī baznīca. Taču man (un ne tikai man), atklāti sakot, bija cits viedoklis – teoloģisku iemeslu dēļ. Es jautāju, vai esat pārliecināti, ka Dieva vārdu izmantosit pareizi? Vai nozīmīgāk nav tā vietā konstitūcijā paust kristīgas vērtības? Bībelē taču lasām: „Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt." Galu galā politiķi ņēma vērā mācītāju viedokli un preambulas sākumā lika citātu – valsts himnas pirmo rindu: "Dievs, svētī ungārus..." Tas nenozīmē, ka mēs negribētu, lai svētīti būtu arī slovāki vai vācieši. Šī nav sabiedrība, kurā dzīvo tikai ungāri. Mūsu himna – līdzīgi kā jūsējā – izlūdzas svētību valstij. Vēl svarīgāk, ka pašā konstitūcijā apliecinātas tādas mūsu tradicionālās vērtības kā ģimene, laulība kā vīrieša un sievietes savienība. Tas nav ierasti sekulārajā, liberālajā Eiropā. Eiropā priekšstats par nāciju izzūd, valda uzskats, ka sabiedrībai jābūt multikulturālai. Ja lieto jēdzienu „nācija", tevi sauc par nacionālistisku. Taču mēs neesam šovinisti. Gluži vienkārši lepojamies ar to, ka esam tūkstošgadīga nācija. Un negribam izzust. Mazām tautām – kā ungāriem vai latviešiem – jābūt ar stipru identitāti. Eiropā, kur lielākas nācijas reizēm aizmirst mazāko tiesības, par tām jācīnās."

Tas pats, kas Latvijā, notiek arī Ungārijā – iedzīvotāju vidējais vecums strauji palielinās. Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, ar vārdisku iedrošināšanu vien, protams, nepietiek, ar smaidu piekrīt bīskaps. Par efektīvu materiālas stimulēšanas piemēru Ungārijā viņš uzskata pašreizējo nodokļu sistēmu, to vienkārši skaidrojot: jo vairāk ģimenē bērnu, jo valstij maksājamā naudas summa mazāka. "Arī nodokļu sistēmu šādi pārveidoja pašreizējais parlaments – pirms nepilniem diviem gadiem, vēloties atbalstīt vidusšķiru."

Ārzemēs izskan iebildumi pret Ungārijas pašreizējo nodokļu politiku. "Par to, ka jāmaksā vairāk (bankām ir jauns nodoklis), neapmierināti ir galvenokārt starptautiskie koncerni, kas negrib samierināties ar agrāko privilēģiju zaudēšanu. Tas nez vai ir godīgi, jo rūpes par krīzes seku likvidēšanu, manuprāt, vienlīdz būtu jāuzņemas visiem," spriež T. Fabinī.

Jaunais pamatlikums, kā zināms, nav mainījis baznīcas statusu: Ungārijā tā joprojām ir šķirta no valsts. Un, pēc bīskapa domām, tā tam arī vajadzētu būt: "Baznīcai, manuprāt, jābūt neatkarīgai no valdības." Runājot par valsts un baznīcas attiecībām, T. Fabinī vērš uzmanību uz pašreizējās valdības centieniem sakārtot likuma normas, kas attiecas uz reliģiskajām organizācijām. "Līdz pagājušajam gadam mums bija gandrīz 400 reģistrētu baznīcu un citu reliģisko kopienu, jo apstiprināt šādas organizācijas bija viegli. Tās atbalsta nodokļu sistēma, tām ir citas ekonomiskais priekšrocības. Lielu daļu [šo iestāžu] drīzāk varēja dēvēt par "biznesbaznīcām" – uzņēmumiem, kam īstenībā nebija nekādu reliģisku aktivitāšu. Jaunā valdība likumu mainīja. Pirmā redakcija gan bija pārāk radikāla, arī manuprāt, jo akceptēja tikai kādas astoņas baznīcas un reliģiskas organizācijas, neietvēra pat, piemēram, metodistus un anglikāņus. Likumu mīkstinot, par reliģiskām organizācijām atzina vēl nepilnas 20. Manas vienīgās bažas ir par to, ka tiesības atzīt vai neatzīt kādu organizāciju par reliģisku ir parlamentam. Tas nozīmē, ka politiķiem ir zināma iespēja baznīcu kontrolēt. Vēl viens iemesls, kāpēc atzīt, ka valstij un baznīcai jābūt šķirtām."

"Pirms dažiem gadiem pie mums vēl valdīja sociālisti – bijušie komunisti –, kam izpratnes par baznīcām nebija nekādas un pret kuriem bija lielākā daļa baznīcu, arī es. Tolaik kādā radiointervijā izteicos, ka gaidu valdību, pret kuru varētu izturēties "solidāri kritiski". Nu tas ir piepildījies: pie varas ir konservatīvie spēki, kuru paustajām vērtībām piekrītam, un, kad nepieciešams, nevairāmies viņu darbu – ne bez rezultātiem – konstruktīvi kritizēt," Ungārijas luterāņu bīskaps formulē savas un domubiedru attiecības ar viņu dzimtenes jaunā pamatlikuma veidotājiem.