Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, Baltkrievijas vēstniecības pārstāvis Jevgeņijs Vorobjovs, Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks, Brāļu kapu komitejas un Liepāja s krievu kopienas pārstāvji uzrunās piemiņas brīdī 28. aprīlī pateicās kareivju mirstīgo atlieku meklētājiem par neatlaidību un Ropažu pašvaldībai par brāļu kapu uzturēšanu.

Par aizgājējiem aizlūdza kristiešu un musulmaņu garīdznieki.

Vainagu no Latvijas Valsts prezidenta uz kapa nolika viņa adjutants.

Kā stāsta pārapbedīšanas rīkotāju meklēšanas vienības "Leģenda" dalībnieks Viktors Lelis, sestdien apglabāto kareivju mirstīgās atliekas pēdējos 12 mēnešos atradušas 10 meklētāju vienības visā Latvijā – visvairāk Kurzemē. Pārapbedīti 259 padomju armijas kareivji. Identificēto vidū ir krievi, baltkrievi, ukraiņi, uzbeki, azerbaidžāņi, arī no Latvijas iesauktie. Šogad atrasto kareivju skaitu V. Lelis sauc par "skumju rekordu", salīdzinot ar pārskatāmā pagātnē ik gadu uzietajiem Otrajā pasaules karā kritušajiem. "Leģendas" dalībnieks piebilst: Latvijas zeme slēpj vēl daudz neuzietu kareivju, kas neatkarīgi no tā, kurā armijā cīnījušies, jāapglabā ar godu.

Pēc viņa sacītā, noskaidrot kritušo personas datus ir ļoti sarežģīti, bieži neiespējami: "Ja nav numurētu apbalvojumu vai tamlīdzīgu pieturas punktu, padomju armijas karavīru mirstīgās atliekas identificēt ir gandrīz neiespējami." Šoreiz talkā nācis veiksmīgs gadījums: minētais pieturas punkts, kas atrasts vienam no kritušajiem, "pavilcis līdzi vēl 10". Tik un tā no vairāk nekā divarpus simtiem izdevies noskaidrot tikai 24 personas. V. Lelis teic: sestdien pārapbedīto kareivju vidū latviešu, visticamāk, ir daudz vairāk nekā oficiāli ziņots, taču pierādījumi ir tikai par astoņiem no mūsu zemes iesauktajiem.