Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Tas liecina par to, ka neesam sagatavojušies ziemas sezonai – dūmvadi nav iztīrīti, apkures sistēmas bojātas," secina VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Kā liecina pēdējo gadu statistika, ik gadu notiek vairāk nekā 1000 ugunsgrēku, kuru iespējamais iemesls ir netīrīts dūmenis, bojāta apkures sistēma vai to lietošana, pārkāpjot ekspluatācijas noteikumus. Vairāk nekā pusē gadījumu tā ir sodrēju degšana dūmvadā. Piemēram, 2012. gadā reģistrēti 598 ugunsgrēki, 2013. gadā – 588, bet šogad jau 361 gadījums.

"Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu," skaidro VUGD pārstāve I. Vetere.

"Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām."

Jāpārbauda dūmvadi un krāsnis
Saskaņā ar "Ugunsdrošības noteikumiem", apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, jāattīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.

Ugunsgrēki, kuru iemesls ir saistīts ar dažādām apkures sistēmu problēmām, nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju, atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas. Tāpēc VUGD jau aicinājis pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību.

VUGD aicina arī visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecāka gadu gājuma piederīgos un pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas.

"Tāpat līdz ar ciema kukuli atvediet un uzdāviniet dūmu detektoru. Pat ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka gadu gājuma cilvēkiem pirms došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā rezultātā var izkrist kāda oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu, tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka dzīvību!" atgādina I. Vetere.

Šajā sezonā jau bijis gadījums, kad aizdegušās uz krāsns novietotās mantas. Nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz krāsns tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var aizdegties. Tāpat ugunsdzēsējiem nācies dzēst ugunsgrēkus arī tādos mājokļos, kur ne vien malka atrodas kurtuves priekšā, bet arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām sadzīves mantām. Rezultātā, dzirkstelei iekrītot sadzīves mantās, sākas gruzdēšana, bet, ja tas netiek pamanīts, arī degšana. Ja cilvēks ir atstājis krāsni un devies gulēt, ugunsgrēks var beigties gaužām traģiski arī pašiem mājokļa iemītniekiem.

Skurstenis jātīra laicīgi
Lai gan nākamajai apkures sezonai mājokļus un apkures sistēmas ieteicams sagatavot jau pavasarī, to nebūs par vēlu paveikt arī rudenī, un Skursteņslauķu amata brālības valdes priekšsēdētājs Māris Bambis informē, ka joprojām meistariem darba pilnas rokas vēl mēnesi uz priekšu: "Cilvēka dabā ir atstāt darbus uz pēdējo brīdi, un tas attiecas arī uz apkures sistēmu un dūmeņu apkopi īsi pirms jaunās apkures sezonas sākuma, jo pavasarī un vasarā ikvienam, protams, ir citas raizes – atvaļinājums, atpūta, ceļojumi."

Tāpat viņš aicina pievērst īpašu uzmanību dūmvadu tīrīšanas kvalitātei un pārliecināties, vai skurstenis iztīrīts pilnībā, neatstājot sodrējus tā apakšā vai pašā dūmenī. Pavirši tīrot skursteni, to var aizbērt ciet vai sodrējus sastumt vienā vietā, kur to koncentrācija var būt ugunsbīstama.

Kā norāda "ERGO" Atlīdzību nodaļas vadītājs Ivars Vismanis, sodrēji nav vienīgais, ar ko jārēķinās skursteņa kopšanā. Īpaši daudzdzīvokļu namu dūmeņos bieži tiek atrasti arī bojā gājuši putni – kaijas, vārnas, zvirbuļi –, kas, visticamāk, mēģinājuši skurstenī ierīkot ligzdu vai iekrituši tajā, mācoties lidot. Nereti tiek atrasti arī visdažādākie atkritumi, piemēram, pārtikas produktu iepakojums un pat pudeles. Tāpēc ir vērts atcerēties, ka jebkas lieks skurstenī to var aizsprostot, radot nopietnus draudus īpašumam un tā iemītniekiem.