Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ziemas salā grāmatu ķēdi veidoja simtiem roku, kuras saudzīgi un ar neaprakstāmu dvēseles siltumu veidoja dzīvo ceļu, pa kuru grāmatas nonāca mūsu Nacionālajā bibliotēkā. Ja starplaikā starp ieceri un realizāciju reizēm likās, ka Gaismas pils celtniecība tiks aprauta pusceļā vai visādi citādi bremzēta, tad tagad, kad tā jau sāk dzīvot savu dzīvi, mēs skaidri redzam, ka lielajās lietās ceļš arvien, kaut grūts, nav apturams un tauta, kura to patiesi grib, var uzcelt savu Gaismas pili.

Gaismas pils ir simbols. Tāpat kā Brīvības piemineklis, kas tika celts laikā pirms Otrā pasaules kara, simbols, kas dara stiprus savas tautas gara mantojuma apziņā, tautas spējā dzīvot un dzīvot gudri pāri laikiem. Vai šodien mums ir jāvelk paralēles, vai runas par trešo pasaules karu, ko vieni uzskata par jau sākušos, bet citi par vēl tikai iespējamības procesā esošu, ir tās, kas var ko mainīt, un kā mēs paši, šeit Latvijā, varam paveikt šķietami neiespējamo – uzcelt Gaismas loku ap mūsu tēvu zemi Latviju tā, lai neviena tumsas vara to nespētu iedragāt?

Jāatceras, ka Baltijas ceļš bija kā Gaismas ceļš, ka mums jau ir sava Gaismas pils, un ka Gaismas loks, kas jāveido tagad, ir apziņas un Mīlestības ceļš. Apziņas ceļš jākopj tā, lai Latvija, kas ir Eiropas un NATO valsts, spētu nest spēku, drošību un pastāvēšanu ne tikai sev, bet arī dot apziņas un domu Gaismas staru pāri visai Eiropai, liekot pārējām Eiropas valstīm sevi kā piemēru, esot tauta, kura spēj nest, noturēt brīvību, vērtības un gaismu arī tad, kad kaimiņos ir agresīva vara, kam nedz savu, nedz citu karavīru un tautu patiesībā nav žēl. Ko darīt, lai paveiktu šķietami neiespējamo?

Atceramies, ka lielās lietas nav vienas dienas, pat ne gada darbs, ka arī Gaismas pils savulaik bija nogrimusi, taču augšām cēlās, un tagad tā ir nākusi Daugavas krastā. Tajā notiks visas Eiropas prezidentūras pasākumi, un tā būs vieta, kurā arī lems par darbiem ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai. Svarīgi ir saprast, ka mēs kā tauta to varam, ka varam mest Gaismas loku apkārt savai zemei, ka varam būt stipra un saliedēta tauta. Mēs varam būt un pastāvēt pāri laikiem, mums ir sava Satversme, mums ir sava valsts un sava valoda. Taču Latvija ir joprojām sargājama!

Daudzi bažījās un joprojām ar nemieru gaida kārtējo Saeimas vēlēšanu laiku 4. oktobrī, kad tauta izdarīs savu izvēli par labu tam vai citam politiskam spēkam. Mediju vidē notiek gan tīra, gan netīra dažāda kalibra un virzienu spēku sacensība par iekļūšanu nākamajā Saeimā, cenšas žurnālisti, politiķi, un tam visam pa vidu Ukrainas notikumi piedod šim laikam īpašu nopietnību un arī trauksmi. Tomēr arvien skaidrāk izkristalizējas Baltijas tautu, tajā skaitā Latvijas tautas spēja saprast un virzīt notikumus, nepieļaut jaunu 1940. gadu un nepieļaut jaunu pasaules karu Eiropā, kad karš jau norit Sīrijā, Irākā, daudzviet pasaulē, kad aktivizējas islāma pasaules radikālie spēki.

Tas nav viegli, tas nav ne ātri, ne uzreiz izdarāms, tas ir process, kuru pa spēkam noturēt un virzīt eiroatlantiskajiem spēkiem kopā – vienoti un gudri. Tas ir iespējams. Kāpēc? Tādēļ, ka neviena tauta patiesībā nevēlas karu, izņemot saujiņu varas, naudas un neprāta pārņemtu oligarhu, kuri, lai noturētu savu zūdošo varenību, ir gatavi izliet citu, ne jau savas asinis. Krievijas tauta kara sāpes pieredz tagad, saņemot savus mirušos karavīrus atpakaļ no Ukrainas, karavīrus, no kuriem daudzi pat nezināja, ka tie tiek sūtīti uz reālu kauju pret savu brāļu tautu Ukrainā. 21. septembrī Maskavā kārtējo reiz pulcējās demokrātiskie spēki, lai pateiktu NĒ karam.

To jau pateica daļa Krievijas inteliģences, Krievijā ir demokrātiskie spēki, kuriem ir sirdsapziņas izpausme, bet kuru arvien ir par maz, lai reāli pārņemtu varu. Taču tas ir process, kurā atmostas un kas agri vai vēlu uzvarēs neprātu. Tas ir apziņas un Mīlestības ceļš. Ukraiņu tauta pašreiz iznes visu to smagumu, ko atnesusi Krievijas vadības agresija realizēt savas varas ambīcijas citas valsts teritorijā par katru cenu, arī savu tautiešu un karavīru asiņu cenu.

Vai Latvija šajās vēlēšanās sapratīs, ka nav pa ceļam ar Kremļa inspirētām partijām un ka savs ceļš ejams pasaulē, tikai Baltijas valstīm iespējamais? Es ticu, ka sapratīs un nedos vaļu tiem, kuri slēpjoties kā Kangars viltus drānās, sola izmaiņas varā, kas var nest Latvijai sašķeltību un palielināt apdraudējumu.

"Saskaņas" partija pašreiz runā par daudz ko, bet tautas atmiņā ir gan valodu referendums, kurā tās vadība nobalsoja pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tādējādi nostājoties pret Latvijas valsts pamatlikuma Satversmes būtību, gan nespēja skaidri un nepārprotami atzīt okupācijas faktu, gan korupcijas skandāli un nespēja uzņemties atbildību Zolitūdes traģēdijā.

Uzticību šobrīd nekādi neraisa arī Sudrabas-Gavrilova-Gapoņenko partija ar izskanējušām ziņām par neskaidrībām partijas finansējumā un dīvaino dibināšanu, tāpat uzticību neraisa Repšes-Jaunupa biznesa interešu vadītais veidojums, jo tieši Jaunups savulaik bija par "Saskaņas centru", kam ir līgums ar Putina partiju, klātbūtni valdībā.

Šaubos arī par "Reģionu aliansi", jo nesaskatu visaugstākās pakāpes lojalitāti atsevišķos darbos, tāpat es noteikti nebalsotu par Ždanokas partiju, kas slavē Krimas notikumus, nesaprotot, ka tā nevar aizstāvēt krievu intereses Latvijā, tikai pakļaut tos asiņainam karam. Godprātīgākā no jaunajām partijām liekas bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna partija, bet Ukrainas notikumu kontekstā svarīgi ir katram pašam izvērtēt savus spēkus vispirms Latvijas interesēs, kurš spēs pārstāvēt Latviju visaugstākajā līmenī un vislabāk aizsargāt to. Tam ir vajadzīgs ne tikai mērķis, bet arī reālas iespējas to realizēt tīri procentuāli.

Ideālu politika kopumā ne vienmēr spējusi gūt virsroku esošajos politiskajos spēkos, taču šobrīd, kad tomēr ģeopolitiskā izvēle ir vissvarīgākā un noteicošā, katram pašam pēc savas sirdsapziņas ir jāizvēlas, kurš no spēkiem vislabāk un spēcīgāk spēs joprojām noturēt Latviju Eiropā un NATO, bet kurš ir par sadarbību ar Putina režīmu vistuvākajā nākotnē – it kā mīļā miera labad, bet varbūt pat kara stratēģijas, tikai citā formātā labad, kurā Krievijas intereses tiek izspēlētas savādāk. "Saskaņas" līgums ar "Vienoto Krieviju" šogad it īpaši liek raudzīties ar vēl lielāku uzmanību uz procesiem, kuri tiek saskaņoti Kremlī. Pašreizējām koalīcijas partijām, īpaši "Vienotībai", kuras aktīvi iestājās par Latvijas pozīciju pret karu Ukrainā, par brīvu un neatkarīgu Ukrainu, sagaidāma lielākā tautas uzticība, jo par demokrātijas saglabāšanu eiroatlantiskajā blokā trešā pasaules kara draudos būs smaga cīņa, un saprāts nosaka to, ka to paveikt var vienīgi pieredzējuši un ļoti gudri spēki.

Tā ir un būs gluži kā Lāčplēša cīņa ar Kangaru un Melno bruņinieku, taču ne velti mūsu tauta ir gudrībā Gaismas pils tauta, kura spēj izšķirošā brīdī celties cīņai par Latviju, tās brīvību un neatkarību atkal un atkal. Svarīgi ir iet uz vēlēšanām un balsot. Vēlēt par Latvijai lojāliem spēkiem, lai Latviju nekad neuzvar tumsas spēki un lai valsts augtu gudri un vienoti, lai tā spētu būt paraugs visai Eiropai un pasaulei izturībā un gudrībā cīņā pret kara un naida kurinātājiem, kuri nevēl labu ne Latvijai, ne Eiropai. Tikai no katra viena uzdrīkstēšanās un spējas iestāties par stabilitāti un mieru būs atkarīgs tas, vai izdosies pacelt apziņas loku, Gaismas loku kā augstu sētu ap Latviju, to sargājot, vai Gaismas pils tiks pietiekami piepildīta ar mūsu visu ticību, cerību un mīlestību, vai Melnais bruņinieks tiks sakauts.

Vai demokrātija būs arī Krievijā, tas ir pašas krievu tautas ziņā, vai tā vēlas dzīvot mierā vai mirt bezjēdzīgā karā par Putina režīma impēriskajām ambīcijām, kuras nes nāvi pašu cilvēkiem jau karā Ukrainā. Atcerēsimies bīskapa Jāņa Buļa uzrunu Aglonas svētkos, tajā bija pateikts daudz no tā, par ko nemīl runāt ikdienā, taču tā saviļņoja tūkstošus.

Ticu, ka latviešu tauta, krievu tauta, neviena tauta pasaulē nevēlas karu, ka tautas nevēlas, lai no debesīm kristu miruši bērni kā Doņeckā, kad tika notriekta lidmašīna. Svarīgi, lai karu nevēlētos valstu vadītāji, lai Putina impēriskās ambīcijas nesaņemtu ne vismazāko atbalstu Latvijā.

Tieši tāpēc mūsu ikkatra pienākums ir iet un vēlēt, iet un darīt tā, lai Latvija būtu stipra, brīva un vienota pret jebkādu ļaunumu un agresiju.

Ticu, ka mūsu tauta, Gaismas pils tauta, būs vienota un spējīga ļaut puķēm un bērniem ziedēt, spējīga uz augstu apziņas Gaismas loku Latvijā, visapkārt Latvijai un visai Baltijai, kas dos arī impulsu un augstu drošību visai Eiropai, jo mēs esam tie, kas veido Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu par stipru un nesadragājamu nevienam. Dievs, svētī Latviju, tā ir mūsu himna, tas ir tas īstais Latvijas spēks, kuru nevar salauzt neviens. Naids ir vājš. Jo Dievs ir Mīlestība.