Klaviertaustiņi zem Laumas Skrides smalkajiem pirkstiem ņirb gan orķestru, gan kameransambļu sabalsojumā. Turpretim Vinetas Sareikas 1793. gadā darinātā Gvadanīni vijole arvien jaunos kamermūzikas piedzīvojumos drosmīgi vada "Artemis" stīgu kvarteta trīs kungus.
Piesātinātā un stilistiski daudzveidīgā kamermūzikas programmā Rīgā vijoles un klavieru saspēlē atklāsies Ludviga van Bēthovena bruņinieciskums, Riharda Štrausa jūsmīgums un Alfrēda Šnitkes trauksmainā iedaba, savukārt Vācijā dzīvojošās latviešu komponistes Rutas Paideres līnijas un krustpunktus uzlūkosim pirmo reizi.
Programma: Ludvigs van Bēthovens, "Sonāte vijolei un klavierēm" la minorā op. 23; Alfrēds Šnitke, "Pirmā sonāte vijolei un klavierēm" (1963); Rihards Štrauss, "Sonāte vijolei un klavierēm" Mibemolmažorā op. 18; Ruta Paidere, "Līnijas. Krustpunkti" (pirmatskaņojums).