Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Operācija aizsākās Latvijā, Valsts policijas Aizkraukles iecirknī, un šīs glābšanas operācijas laikā Valsts policijas Starptautiskās sadarbības birojs nemitīgi uzturēja kontaktu ar kolēģiem no Interpola Mančestras biroja, lai 1978. gadā dzimušās sievietes glābšana būtu veiksmīga.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis pastāstīja, ka sākotnējā informācija, ko saņēma Aizkraukles iecirkņa darbinieki, bija ļoti skopa – iecirknī ieradās pazudušās sievietes māte un ziņoja, ka viņas meita pret pašas gribu tiek turēta kādā dzīvoklī Mančestrā, taču nebija zināma ne cietušās atrašanās vieta, ne arī ļaundaru identitāte. Cietušās māte stāstīja, ka gadu iepriekš meita devusies strādāt uz Lielbritāniju, taču izrādījies, ka strādāt gribētāja maldināta par iespējām strādāt.

Aizkraukles iecirkņa darbinieki nekavējoties pazudušo meitu izsludināja meklēšanā, un Valsts policijas Starptautiskās sadarbības birojs ievietoja personu starptautiskajā meklēšanā. Sievietei bija ļauts sazvanīties ar māti, taču sagūstītāji paši ievadījuši tālruņa numuru un pārliecinājušies, ka netiek izpausta lieka informācija, tādēļ tik ilgu laiku mātei šķitis, ka viņas atvasei Mančestrā klājas labi. Tomēr izrādījās, ka viņa tiek turēta kādā dzīvoklī, kurā dzīves apstākļi bijuši līdzīgi cietumam – logiem priekšā restes un saziņa ar ārpasauli notikusi stingrā uzraudzībā.

Lūzuma punkts iestājās tad, kad vienas sarunas laikā meitai tomēr izdevās pastāstīt par briesmīgajiem dzīves apstākļiem, taču viņa nezināja savu atrašanās vietu. Tajā brīdī māte vērsās Valsts policijas Aizkraukles iecirknī. Iecirkņa darbinieki visu iegūto informāciju uzreiz nosūtīja Valsts policijas Starptautiskās sadarbības birojam, kas tālāk koordinēja sadarbību ar Mančestras policistiem.

Vienlaikus policijas darbinieki strādāja ar cietušās māti, kura bija vienīgā, kas varēja sazināties ar cietušo. Pēdējā informācija, ko meita paspēja nodot 18. augustā – viņa drīz tikšot pārvesta uz citu adresi, iespējams, fiktīvu laulību noslēgšanai. Cietušajai bija izdevies uz īsu mirkli redzēt korespondenci, kas, iespējams, bija sūtīta uz viņas tā brīža atrašanās vieta. Precīzu adresi viņa nevarēja nosaukt, bet zināja pateikt atsevišķus vārdus, kas bija lasāmi uz aploksnes.

Iegūto informāciju VP Starptautiskās sadarbības biroja darbinieki nosūtīja Mančestras policijai, kurai pēc skopās informācijas un telefona numuriem, no kuriem meita sazinājās ar māti, beidzot izdevās noteikt sievietes atrašanās vietu, un dienu vēlāk latviete tika izglābta no gūsta, kā arī tika aizturēti trīs aizdomās turētie.

Šobrīd ar cietušo strādā Mančestras izmeklētāji, kriminālprocesa ietvaros pierakstot liecības, bet Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments sniedz nepieciešamo atbalstu, lai cietusī varētu atgriezties savās mājās.