12.08.2014 12:42

Laiks briedumam

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Pagājušajā nedēļā beidzās termiņš, kad politiskie veidojumi varēja iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 12. Saeimas vēlēšanām, kuru šogad, tāpat kā pēdējās divās vēlēšanās, ir 13.

Uz krēsla vietu lielajā valdības ēkā pretendēs arī ievērojams skaits Pierīgā dzīvojošu politiķu, tostarp gan Saeimas deputāti, gan pašvaldību vadītāji, gan citi sabiedrībā atpazīstami ļaudis.

Šogad gaidāmās vēlēšanas atšķirsies ar to, ka pirmo reizi tajās varēs piedalīties ar vēlētāja apliecību, ja personai ir tikai ID karte. Tas gan, kā norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, ir ārkārtējs gadījums, un viņš cer, ka līdz nākamajām vēlēšanām balsošanas sistēma tiks sakārtota, lai tajās varētu piedalīties visi pilsoņi bez speciālām "atļaujām" – ar pasēm, un tie, kam ir tikai ID kartes.

Tāpat šīs būs pirmās vēlēšanas, kad tiks piedāvāta jauna balsošanas papildiespēja – balss nodošana glabāšanā. Kā skaidro A. Cimdars, tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem, kā dot iespēju iepriekš nobalsot iedzīvotājiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ to nevarēs izdarīt vēlēšanu dienā. Likums paredz, ka savu gribu jeb izvēli cilvēks varēs mainīt vienu reizi, bet to varēs tikai pašā vēlēšanu dienā, sestdien, 4. oktobrī. Izdarot savu izvēli kādā no iepriekšējās balsošanas dienām, pilsoņa balss "spēkā stāsies" arī tikai vēlēšanu dienā, ja tad viņš to nemainīs.

Tāpat pēdējos gados aizvien aktuālāks paliek jautājums, vai vēlēšanas varētu notikt elektroniski – jo, ja reiz rēķinus maksājam internetā un veicam ļoti daudzas citas nozīmīgas, turklāt ļoti privātas lietas, kādēļ gan nevarētu nobalsot arī no sava datora?
Taču A. Cimdars atzīst, ka mēs tam vēl neesam gatavi – gan mentāli, gan tehnoloģiski. Tādēļ, ja iedzīvotājiem šobrīd būtu iespēja balsot elektroniski, tad, viņaprāt, nebūtu nodrošināts aizklātuma un drošuma princips.

Pa vidu visam iepriekš minētajam par vēlēšanām prātā iespiedās vairākas frāzes ar tekstu "lai palielinātu vēlētāju aktivitāti", "lai mudinātu iet vēlēt" u.tml. Tad nu jāsaka/jājautā īsi – vai tiešām tik nopietnai lietai kā savas valsts pārvaldes veidošanai mums vēl joprojām, pēc ceturtdaļgadsimta, vispirms vajag banānu un naudas lietu?