Daudzi tagad vīpsnā par šādu pašaizliedzību, bet tie cilvēki, kas tam bija gatavi, nāca vēl ar pirmās Latvijas brīvvalsts garu un tikumu. Viņi bija tie, kas visus 50 okupācijas gadus prata saglabāt ticību savai brīvībai, savai zemei.
20. un 30. gadu Latvijā valdīja citas vērtības, citi mērķi. Pasaules karā nopostīto zemi ar pārcilvēcīgu darbu pārvērta ziedošā un bagātā valstī. Un ne tikai materiālā ziņā. Tautas izglītībai, gudrībai un izaugsmei tika veltīti gan valsts, gan sabiedrības spēki. Ja tagad mēs, tikai garām ejot, pieminam tā laika dižos rakstniekus un dzejniekus, tad tolaik netika aizmirsti iepriekšējie gadsimti, un, tikai pateicoties tam, ir saglabājušās literārās un vēsturiskās kultūras vērtības. Pēc atmodas īsu laiku vēl skanēja Leonīda Breikša, Virzas, Plūdoņa patriotiskie darbi, mēs dziedājām Norviļa dziesmas un gribējām, lai tās iemācās arī mūsu bērni un mazbērni.
Tagad jaunais gadsimts ir ienācis tāds skaļš un bravurīgs, kur valda pilsoniskās vērtības, kur patriotismam it kā nav vietas. Skolu programmās latviešu literatūrai ir tik minimāla vieta, ka skolas bērnu konkursos pat gudreļi neatšķir Raini, Blaumani, par Brigaderi nerunājot. Sabiedrībā toni nosaka padomju piecdesmitgadē dzimušie, skolās un augstskolās gājušie. Tie, kas prot tikai prasīt, uzstāt uz tiesībām, bet gandrīz pazaudējuši darba tikumu un spēju kritizēt savu rīcību un uzvedību.
Un kādas saknes ir tiem, kas pirmos atgūtās neatkarības gadus rāvās pie vadības grožiem? Tie komjaunieši un padomju nomenklatūras vīriņi un sievas, kas steidzās, apzināti vai neapzināti, kā jau tas bija pasākts padomijā, strādāt savai kabatai, savam labumam.
Un tomēr šodienu nesalīdzināt ar laiku pirms desmit un divdesmit gadiem. Tikai ienaidnieku un valsts noliedzēju pulks, šķiet, audzis, jo nu jau nevar pat pēc tautības noprast, kas zākā un noliedz valsti, kuriem neviena valdība nav pa prātam, neviens cilvēks cienījams. Viņi ar baudu uzskaita visas neveiksmes, visas nelaimes, kas piemeklējušas valsti.
Bet ar negācijām tālu netiksim, arī lētticība neder. Kur ņemt padomiņu? Vispirms jau neļausim sevi apvārdot viltus patriotiem, sabiedrības apvienotājiem, tiem liekulīgajiem laimīgās Latvijas solītājiem. Noticēsim tikai savam veselajam saprātam, savai atmiņai un dzīves ziņai. Un audzināsim savus bērnus un mazbērnus par Latvijas patriotiem, jo tikai patriotiska sabiedrība varēs saglabāt mūsu kultūras vērtības, mūsu nāciju un valstiskumu.
26.07.2014 14:30
Kad pašaizliedzība, uzupurēšanās un patriotisms vairs nav modē
Autors Silvija Grunte, "Ogres Vēstis Visiem"Tie, kuri trešajā atmodā bija gatavi iet kaut pastalās, nu jau sen ir aizsaules ceļos.