Tēmas, kas skar cilvēces garīgās vērtības, pienākuma apziņu, darba tikumu vai ētiskos jautājumus, izkaisītas pa dažādiem mācību priekšmetiem, taču vērtībizglītība kā tāda Latvijas skolās pamesta novārtā.
Jautājums, vai šīs tēmas vajadzētu apkopot atsevišķā mācību priekšmetā vai arī pietiek, ka tās tiek iefiltrētas citos priekšmetos, joprojām ir tikai diskusiju līmenī.
Juris K., šoferis:
Principā vajadzētu. Mūsdienās cilvēki daudzas lietas nedara pēc labākās sirdsapziņas, jo īpaši politikā, un jauniešiem vajadzētu iemācīt, kā tās pamanīt un kā uz tām reaģēt. Protams, ir svarīgi iemācīt dažādas vērtības, taču galvenokārt vajadzētu mācīt pazīt cilvēkus un neuzticēties kuram katram. |
|
Liesma B., pensionāre:
Varbūt, ka vecākām klasēm varētu kaut kādus minimālus pamatus ielikt, taču es īsti nezinu, esmu citas paaudzes cilvēks. Varbūt mūsdienu jauniešiem tas ir nepieciešams, taču daudzas lietas vecāki iemāca jau no mazotnes, un ar laiku jaunietis pats izveido noteiktas vērtības, kas viņam šķiet svarīgas. |
|
Andra Ģ., mājsaimniece:
Par ļaunu tas nenāktu. Ja kādam šīs lietas ģimenē nemāca, vismaz skolā bērns to visu iemācītos, taču nedomāju, ka tam vajadzētu būt jaunam mācību priekšmetam, kurā mācītu tikai šīs vērtības. To vajadzētu iekļaut, piemēram, ētikā vai sociālajās zinātnēs. |
|
Marita R., bāriņtiesas darbiniece:
Vajadzētu, bet ne kā atsevišķu priekšmetu. Vērtību sistēma pirmām kārtām ir jāmāca vecākiem un jārāda piemērs saviem bērniem, taču, tā kā skola ir liela daļa no bērna dzīves, ir neizbēgami, ka bērns daudz ko iegūst tieši tur. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Iepriekš:
Andrejs Mūrnieks: Par dzīvesziņu – skolās!
Veselības mācību skolās – kā?
Ar "Dzīvesziņu" stiprinās skolēnu izpratni par dzīvi, tautas un ģimenes vērtībām
