Starp dzirnakmeņiem
Starp diviem dzirnakmeņiem krīt grauds. Kā vārds. Kā pēdējā vēstule. Kā lode, kas rikošetā caur sirds asinīm nes Tavu vēstījumu. Kā lai izlasu – zīmes, dzīves zibsni, pēdējā mirkļa noslēpumu un pieskaršanos mūžīgajam. Tai Mirklī, kas sāpēs dziest Tavā sirdī, gar acīm zib mīļotās Nadīnas matu cirtas un acu glāsti, prieks un lepnums par dēlu Viktoru, māmuļas Lidijas smaids un tēva Jūlija strādīgums. Tai mirklī Tu satiec mīļus un tuvus cilvēkus, radus, draugus, darba kolēģus prokuratūrā un advokāta gaitās, cīņu biedrus Atmodas laikā, īpaši tos, kas kopā ar Tevi 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju un bija plecu pie pleca barikāžu laikā, ikvienu, kuru gribas apskaut, samīļot un sapurināt.
Šķiet, šobrīd dzirdu Tavu balsi: "Redziet, starp diviem dzirnakmeņiem sūtu ardievas Jums, mani mīļie, manai tautai un Latvijai 2014. gada 15. jūnijā. Tas viens dzirnakmens ir 14. jūnijs (1941). Šīs dienas sāpes un ciešanas, kas manu tautu ir skārušas, pret manām sāpēm ir tūkstoškārt lielākas. Tas otrs dzirnakmens ir 17. jūnijs (1940). Var okupēt zemi, pilsētas, ciemus un ielas, bet nevar okupēt manu sirdi, tautu un viņas brīvības alkas. Un tomēr šodien kā nekad agrāk jūtu bažas par to, vai mūsu valsts vadītāji būs izlēmīgi un drosmīgi, ja vēlreiz pienāks izšķirīgs brīdis, vai sabiedrotie pildīs savas saistības."
Šos un citus retoriskus jautājumus pārrunājām vēl pavisam nesen, pēdējā tikšanās reizē. Tava aiziešanas diena ir zīme mums katram. Dvēseles kliedziens un brīdinājums. Par visu, kas bijis, laiks dziedē brūces, par visu, kas būs – mūsu katra ziņa un atbildība, lai māte Latvija mūžam dzīva!
Tava mūža un darba dzīves, arī rakstura šķautnes ir skaidras, tiešas un katru uzrunājošas. Granīta ciets gribasspēks un reizē jūtīga un ievainojama sirds. Skarbs, atklāts, tiešs, nesaudzīgs, bet godīgs spriedums un vērtējums mūsu laikam un cilvēkiem, kas to rada, un reizē ar bezgala dāsna sirds, cilvēkmīlestība un nesavtība. Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcai dāvāto unikālo svečturi, kuras draudzē pirms dažiem gadiem iestājies, Tu meistaram Vadimam Grudiņinam lūdzi veidot atbilstoši tām proporcijām, kādas ir divsimt gadus vecajam, no smilšakmens darinātajam baznīcas kristāmajam traukam. To sauc arī par zelta griezuma principu jeb dievišķo proporciju. Šī proporcija ir sastopama visā, ko mēs katrs uztveram un uzskatām par skaistu. Arī šis svečturis pēc formas ir kā Svētais Grāls – kauss, no kura dzēra vīnu Jēzus kopā ar saviem mācekļiem Svētā vakarēdiena laikā.
Savai bērnības pilsētai Dobelei ar dāsniem ziedojumiem Tu esi atbalstījis seno pilsdrupu vaļņa nostiprināšanu, Dobeles Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas fasādes, mūzikas skolas zāles un skatuves atjaunošanu. Dobelnieki ir lepni, nestāv ar ziedojumam izstieptu roku. Tu to vienmēr esi zinājis, tāpēc savu nesavtību ziedojot, izprati kā daļu no savas esības un dzīves piepildījuma jēgas. "Tev nav jājautā, kādi darbi būtu darāmi; uzlūko savu tuvāko – tad drīz vien atradīsi daudz vairāk darba, nekā spēsi paveikt," - teicis Luteriskās baznīcas pamatlicējs Mārtiņš Luters. Tavi ziedojumi allaž bijuši saistīti ar kādu konkrētu un cēlu mērķi, lai stiprinātu nacionālo pašlepnumu, tautas gara spēku, iedvesmotu talantīgus un radošus cilvēkus jauniem darbiem, iemūžinātu Latvijas vēstures liktenīgos mirkļus.
Tu esi ar mums kopā arī savās grāmatās, daudzajās publikācijās un intervijās. Tās ietekmējušas un veidojušas sabiedrisko domu un dzīvi Latvijā. Bijušas kā "pārbaudes akmens" daudzām prominentām personām un reizē kā apliecinājums pilsoniskai drosmei un tiesāšanās mākslai ar saviem oponentiem. Vienmēr nacionāli domājošs, skarbs, bet godīgs un patiess.
Starp dzirnakmeņiem vienmēr malts bijis Latvijas un mūsu katra liktenis. Arī Tavs liktenis. Tomēr šajos griežos līdz pat pēdējam savas dzīves mirklim Tu saglabāji neskartu pašapziņu, prāta skaidrību un gribasspēku. To nav samaluši ne dzirnakmeņi, ne neizārstējamās slimības sāpes. Savās atmiņās, ko esi mums dāvājis, Tu raksti: "Kā māca tautas paruna – netīrumi izkaltīs un nobirs. Paliks vien graudi. Ar šo spilgto notikumu savu advokāta dzīvi beidzu. Manai sapņu un īstenības grāmatai pielikts punkts. Savu dzīvi tirgot nevēlos. Vien uzdāvināt, uzticēt cilvēkiem, kas sapratīs. Pieņems mani un nenopels."
Andri Grūtupu pieminot, dzejnieks, līdzgaitnieks Atmodas laikā, barikādēs, vakar, šodien un... rīt,
Normunds Beļskis
ANDRIS GRŪTUPS (1949.05.05. – 2014.15.06)
Dzimis 1949. gada 5. maijā Dobelē. Tēvs – mūziķis un pedagogs, māte – mājsaimniece. Ģimenē vēl divi brāļi un māsa. Pabeidzis Dobeles 1. vidusskolu (1966. g.), pēc tam dienējis padomju armijā. Ar izcilību absolvējis LVU Juridisko fakultāti (1977. g.), kā arī beidzis šīs universitātes aspirantūru. Studiju laikā strādājis arī par krāvēju un kurinātāju.
Profesionālā darba gaitas sācis 1977. gadā LPSR Prokuratūrā kā daļas prokurors. 1980. gadā uzņemts par biedru Advokātu kolēģijā. 1987. gadā kopā ar domubiedru grupu uzsācis darbu pie Latvijas neatkarības cīņās kritušo un latviešu strēlnieku pieminekļu un piemiņas vietu atjaunošanas un reabilitācijas. 1988. gada pavasarī iestājies Vides aizsardzības klubā. 1988. gada rudenī LTF 1. kongresā ievēlēts par LTF Domes locekli, no 1989. līdz 1990. gada pavasarim – LTF Domes un Domes valdes loceklis. Piedalījies Latvijas Juristu biedrības, kā arī Brāļu kapu komitejas dibināšanā (1988. g).
Kā LTF pārstāvis ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu (1990-1993). Darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis AP darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.
Pēdējos dzīves gados bija zvērināts advokāts, advokātu biroja vadītājs. Specializējies civiltiesībās. Vairāku grāmatu un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.
Līdztekus advokāta darbam pildījis Latvijas Valsts prezidenta (G. Ulmaņa) un Ministru prezidenta (A. Šķēles) padomnieka pienākumus. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Atvadīšanās no advokāta un rakstnieka Andra Grūtupa notiks sestdien, 21. jūnijā, no pulksten 10 Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcā. Plkst. 11 turpat baznīcā sāksies svētbrīdis. Plkst. 13 Rīgas 1. Meža kapos notiks apbedīšanas ceremonija.