Pirmie apgalvo, ka šādā veidā viss novads būšot smakas pārņemts, tādēļ savākti teju 1000 paraksti pret to, lai liegtu jebkur novada administratīvās teritorijā attīstīt šo biznesu, ne tikai komersanta noskatītajā vietā. Savukārt otra puse – uzņēmums – šādas pretdarbības rezultātā zaudējis iespēju piesaistīt investīcijas aptuveni 300 000 eiro apmērā.
Līdzīgu negatīvu nostāju pirms trim gadiem pauduši Ogres novada Suntažu iedzīvotāji, kuri apgalvojuši, ka šādā veidā uzņēmums smaku vēlas novirzīt tālāk no savas fermas Ulbrokā, piesmirdinot visu pagastu viņu pusē. Taču iedzīvotāju vairākums neņem vērā, piemēram, to, ka konkrētais uzņēmums 2011. gadā ieguvis balvu par cūku fermas radītā piesārņojuma mazināšanu un kam ir vienīgā cūku ferma valstī, kas saņēmusi Pasaules dabas fonda atzinību, un vēl citus apstākļus.
Tāpat daudziem nešķiet ievērības cienīgs fakts, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, nodrošinot ģimenes ar iztiku un samazinot peļņas nolūkā uz ārzemēm izbraukušo cilvēku skaitu, līdz ar to, loģiski, vēl ienesot pašvaldības kasē naudu no samaksātajiem nodokļiem. Protams, vienas kūtsmēslu glabātuves izveide nenodrošinātu vēl n-tās jaunas darbavietas novadā un tamlīdzīgi. Protams, gaisā ik pa laikam virmotu pēc vircas vai mēslu smārda. Protams, tiktu skarta tuvējo māju iedzīvotāju komforta zona.
Bet – tomēr jāatceras, ka labāk izvēlēties mazāko ļaunumu, proti, jāpatur prātā, ka šāds uzņēmējdarbības veids sabiedrībā veiksmīgi integrējies Dānijā, Vācijā un citviet, un, ja reiz esam tik naski uz zemes iztirgošanu ārzemniekiem, tad jāņem vērā, ka tieši arī viņi būs tie, kas agri vai vēlu atradīs iespēju, kā to darīt (turklāt tam nemaz var nebūt saistības ar tik "ļauno" cūkkopību, bet kaut ko daudzkārt videi kaitīgāku), kamēr mūsu uzņēmēji būs iespiesti stūrī pēc daudzajiem liegumiem un atraidījumiem.
Tā nesen nācās secināt pēc viedokļu apspriedes starp Ropažu novada iedzīvotājiem un uzņēmumu no Stopiņu novada, kas grasījās kaimiņnovadā būvēt kūtsmēslu krātuvi.