Pēdējo 20 gadu laikā Latvija piedzīvojusi milzīgu būvniecības pacēlumu, un līdz ar jaunajām būvēm mainās arī pilsētas ainava, kurā pirms tam dominēja padomju laikā būvētās celtnes.
Pēc pašreizējiem standartiem tās šķiet pelēkas un neizteiksmīgas, tāpat kā to kvalitāte, un nereti šķiet, ka labāk tās vispār nojaukt. Arhitekti gan uzskata, ka katram laikam piemīt kas interesants, tādēļ ar nojaukšanu nevajadzētu steigties.
Vilis F., privātuzņēmējs:
Daudzas padomju laika celtnes ir Rīgas rajonos. Tās pašas atradīs risinājumu – agri vai vēlu sabruks. Tomēr padomju laikā celtās mājas, manuprāt, ir drošākas nekā jaunās, ko būvē uz nedrošiem pamatiem un ar plānām sienām. |
|
Rolands G., jūrnieks:
Jāpievērš uzmanība tam, kādā stāvoklī ir konkrētā celtne, lai varētu runāt par nojaukšanu. Daudzām mājām nav ne vainas, bet tām, kurām kāda tomēr ir, jāveic daudz dažādu juridisku procedūru, lai tās nojauktu, jo bieži vien bīstamā celtne nepieder valstij, tai ir privātīpašnieks. |
|
Kristaps L., elektrotehniķis:
Katrai celtnei, neatkarīgi no tā, kad tā būvēta, ir jāizvērtē kvalitāte un drošība līdz ar ekonomisko efektivitāti. Pēc tā būtu jāsecina, ko darīt tālāk – nojaukt vai restaurēt. |
|
Sanita K., dizainere:
Rīgā šo celtņu ir sevišķi daudz. Protams, ir jāveic šo māju pārbaude un jānosaka to stabilitāte. Šīs mājas ir vizuāli nepievilcīgas, taču katrs gadījums jāskata atsevišķi. Ja vien ēka nav tiešām grūstoša, vajadzētu veikt restaurāciju un visu iespējamo, lai cilvēkiem tajā būtu droši atrasties. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
