Protams, varam jau atkal runāt par to, ka valdība katru dienu ar mums jokojas, bet varam arī atmest to uz mirkli. Aizmirst nenomaksātos nodokļus, grūto dzīvi, slimības. Un ne jau tāpēc, ka ir 1. aprīlis, bet tāpēc, ka esam dzīvi. Tāpēc, ka pēc ilgā kailsala iestājies silts pavasaris, tāpēc, ka daba mostas jaunai brīnišķīgai ražai. Un galu galā ikvienam šajā pasaulē ir problēmas. Tiem, kam trūkst naudas, ir veselība, tie, kam tās gana, ir slimi. Tie, kuri grib bērnus, nevar pie tiem tikt, tiem, kuriem tie nav vajadzīgi, to ir daudz.
Nav cilvēku, kam dzīve būtu tikai rožu lauks. Padomājiet, ko maina sāpēs savilkta seja, gaušanās, pārdzīvojumi. Cilvēki aizmirsuši smaidīt, nemaz nerunājot par smiešanos. Vai tāda ir Latvijas nākotne – nopietni, bēdu nomākti cilvēki? Tauta kā grausts?
Mēs gaudojam par sīkumiem, kamēr kaimiņu ģimeni piemeklē īsta traģēdija. Un dažreiz mums nav kauna turpināt gausties par saviem niekiem.
Ne velti taču ir teiciens, ka vislabākās zāles ir smaids un smiekli. Vai tie būtu tukši vārdi? Turklāt smaidīšana pastiprina vēlmi rīkoties, darboties un iesaistīties savu problēmu risināšanā. 1. aprīlis ir labs iemesls atkal sākt smaidīt un jokoties. Un tā turpināt līdz pat vasarai, kad būsiet pieraduši paši pie saviem smiekliem un smaids sejā būs kļuvis par neatņemamu jūsu dzīves sastāvdaļu, – katru rītu atrast kaut ko, par ko smaidīt visu dienu.
Citam tas būs puķupodā uzplaucis zieds, kura parādīšanās gaidīta visu garo ziemu, kādam – beidzot satikts īstais cilvēks, kuram jau sen bija laiks parādīties, kāda kaķenītei būs atskrējuši četri kaķēni, uz kuriem jau gaida jaunie saimnieki. Jebkas, pilnīgi jebkas der, lai iesāktu dienu smaidot. Un smaidot pavadītu visu dienu, nedēļu, mēnesi, kamēr atkal esat pie tā pieraduši. Labāk, lai sāp sejas muskuļi no smaidīšanas, ne kā sirds no šobrīd tik un tā neatrisināmām problēmām.
Joku dienu 1. aprīlī atzīmē daudzviet pasaulē. Tā ir izjokošanas un mānīšanās diena, kad viens otru cenšamies izjokot, stāstām nepatiesus notikumus, cits citu muļķojam ar kādu fantastiski priecīgu notikumu un baidām ar ne tik priecīgu ziņu.