Cilvēks kļūst aizvien neaizsargātāks, visapkārt noziedzība, narkomānija, alkoholisms. Un vēl valdība, kas mūždien izdomā ko prātam neaptveramu! Ar to visu ik dienas jāsaskaras, kad vēlies vienkārši uzzināt jaunumus Latvijā. Tiklīdz kādā plašsaziņas līdzeklī tiek ievietota ziņa, ka Latvijā ir visvairāk vardarbībā cietušu sieviešu, to skandina visi pārējie.
Pēc pāris dienām "vardarbības sērija" turpinās, un parādās raksts – "Audzis no vardarbības darba vidē cietušo sieviešu skaits". Ar šausmām pievēršos rakstam, domādama, ka šefi piekāvuši savas sekretāres. Taču nē, "vardarbība" šeit skaidrota pavisam vienkārši un pašsaprotami: "No cilvēku uzbrukumiem visbiežāk cietušas sievietes, kuras strādā veselības un sociālajā aprūpē un tirdzniecībā, bet no dzīvnieku uzbrukumiem – pasta darbinieces." Riskants darbs, atrašanās nepareizā vietā un laikā, negadījumi darbavietā, vienalga, kā to nosaukt, bet atkal piesaucam "vistīkamāko" vārdu – VARDARBĪBA.
Līdz šim mums jau bija pietiekami daudz un dažādu vardarbību, izplatītākās no tām – pret bērniem un sievietēm, kad varmāka ir ģimenes galva, bet nu klāt nākusi arī vardarbība pret pastniecēm, kad varmāka ir suns. Vārdu sakot – viss, kas notiek, ir vardarbība. Drīz arī satiksmes negadījumu sauksim vienkārši par transporta līdzekļa vardarbība pret ceļu satiksmes dalībnieku. Mums taču tik ļoti patīk šis vārds, mēs to lietojam ar baudu – kad vajag un kad nevajag.
Dokumentā "Vardarbība ģimenē pret sievieti", kas tapis sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo biroju, kā vardarbība minēta arī sievietes kritizēšana, piemēram, par pārmērīgu iepirkšanos. Ikviena pieaugusi sieviete savā mūžā nav nopirkusi tieši to, ko vēlas, bet vai tas nozīmē, ka viņa izjutusi vardarbību? Ikvienā ģimenē, kurā vispār ir jebkādas kopējas intereses, ir izraisījies konflikts dažādo uzskatu dēļ, – vai arī tā ir vardarbība? Tieši tā var saprast, lasot ziņas par vardarbības augstajiem rādītājiem.
Mēs visi esam mūžīgie cietēji, un tādā valstī arī dzīvojam. Mēs esam piesūcināti ar sliktajiem apstākļiem, nedrošību, neuzticēšanos, vainīgo meklēšanu. Mainot domāšanu, varbūt mainītos arī vide, kurā dzīvojam.
Tomēr interesanti, ka tieši Latvijas sievietes ir pirmajā vietā zinātnieču skaita ziņā. Saskaņā ar UNESCO datiem, sieviešu īpatsvars zinātnieku kopskaitā Latvijā ir 51 %. Par to mediji un sabiedrība nemaz tik skaļi nebļauj.
Kādā valstī gan mēs dzīvojam? Bail pat domāt! Bail atvērt kādu ziņu portālu, skatīties TV, lasīt laikrakstus. Vardarbība zeļ un plaukst – pat ģimenes lokā, pat pret bērniem, kas slepeni jāaizved no mājām.