Kaut arī sausais laiks uz brīdi atkāpies, daudzi jau paspējuši tikt galā ar pērno zāli, to nodedzinot.
Mūsu valstī kūlu dedzināt aizliegts ar likumu, tomēr šogad pirmie kūlas dedzināšanas gadījumi konstatēti jau janvārī, un dedzināšana turpinās.
Kūlas dedzināšana diemžēl ne tikai nodara postu dzīvajai dabai, bet reizēm beidzas arī ar smagiem nelaimes gadījumiem – iet bojā pat cilvēki. Arī Pierīgā noticis ne viens vien nelaimes gadījums, taču cilvēki turpina riskēt.
Arvīds K., bezdarbnieks:
Kūlu dedzināt nedrīkst, jo var nodegt mājas un šķūņi. Tas, ka šādu negadījumu ir tik daudz, nozīmē tikai to, ka šos cilvēkus vajag sodīt par dedzināšanu un dzīvības vai mantas apdraudēšanu. Kāpēc nevar rudenī to zāli vienkārši nopļaut? |
|
Anda More, skolotāja:
Kūlas dedzināšanu neatbalstu, jo var notikt tiešām liela nelaime. Pati esmu dedzinājusi kūlu, un nekas slikts nenotika, jo es uzmanīgi sekoju līdzi ugunij un neļāvu tai izplesties. Cilvēki kūlu dedzina tieši finansiālo grūtību dēļ, jo nevar nopirkt vai izmantot atbilstošu tehniku. |
|
Ilze Skrastiņa, datorgrafiķe:
Kūlas dedzināšanas dēļ var izcelties ugunsgrēki. Pati nekad to neesmu darījusi, esmu dzirdējusi no cilvēkiem ļoti sliktu pieredzi šajā sakarā. Uzskatu, ka cilvēki to varbūt dara senās pieredzes dēļ ‒ vienmēr ir dedzināts, nekas slikts nav noticis, tādēļ to dara arī turpmāk. |
|
Jānis M., bezdarbnieks:
Savā dārzā lai dara, ko grib. Es, protams, neatbalstu ļaunprātīgu dedzināšanu, taču zemniekiem, kuriem nav naudas, par ko zemi apstrādāt, cita varianta droši vien nav. Galu galā dzīvnieki dzimst un vairojas, augi aug, un tā nav problēma. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
