Ukrainas plašsaziņas līdzekļos tiek pausts uzskats, ka Krievijas izplatītā informācija par notikumiem Ukrainā ir nepatiesa.
Viens piemērs ir vairāki sižeti Krievijas TV kanālos, kuros protestētāji Kijevā tiek pozicionēti kā "radikāļi" un "ekstrēmisti" un ka labējie radikāļi izraisa vardarbību valstī.
Mūsu Drošības policija savukārt uztraucas par sagrozīto faktu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un velk paralēles ar notikumiem Ukrainā un Krievijas medijos arvien biežāk dzirdamo, ka Baltijas valstīs atdzimst fašisms un tiek diskriminētas krievu tiesības.
Konstantīns O., celtnieks:
Notikumiem Ukrainā es sekoju līdzi, taču nedomāju, ka sāksies karš vai kas tamlīdzīgs. Latviešiem nevajadzētu uztraukties. Uzskatu, ka mums pasniedz notikumus daudz dramatiskāk, nekā tie, iespējams, ir. |
|
Jānis M., bezdarbnieks:
Tas nav nopietni, kas tur notiek. Totāls balagāns, farss. Tā es spriežu no tā, ko esmu dzirdējis. Viss tiek pārspīlēts un dramatizēts ‒ gan tas, ko raksta mediji, gan tur notiekošais. |
|
Ronalds M., students:
Domas par šo situāciju dalās, jo no katras iesaistītās puses nāk sava propaganda. Kursabiedra radinieki dzīvo Ukrainā, tāpēc esmu dzirdējis, ka situācija tur ir nopietna. Krievijas plašsaziņas līdzekļos informācija tiek sagrozīta, jo šī lielvalsts vēlas iegūt Ukrainu un nepieļaut tās iekļaušanos ES. |
|
Ilze O., klientu apkalpotāja:
Cilvēki televīzijā redz, kas tur notiek. Ziņās redzēju tankus un ieročus, tāpēc ir skaidrs, kas Ukrainā norisinās. Krievija vēlas panākt savu un neizskatīties tik agresīva, taču mūsdienās informāciju filtrēt ir grūti, jo ir daudz video un foto, kas ataino situāciju. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
Vēstures atkārtošanās paraugstunda – krīze Ukrainā
