Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, kas katram latvietim liek lepoties ar sevi un saviem tautiešiem.
Tā kā jau šā skaistā pasākuma nosaukumā ir ietverts vārds "svētki", daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tam vajadzētu piešķirt svētku statusu. Pašlaik jautājums par brīvdienas piešķiršanu Dziesmu un Deju svētku laikā kļūst sevišķi aktuāls, jo 2018. gadā svētki risināsies arī Latvijas simtgades jubilejas ietvaros.
Arnolds V., pensionārs:
Tie ir visas latviešu tautas svētki. Uzskatu, ka vajadzētu piešķirt brīvdienu ar visām no tā izrietošajām sekām, turklāt, ja svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, pirmdiena ir brīva. Par to pat nevajadzētu diskutēt. |
|
Armands O., celtnieks:
Domāju, ka varētu piešķirt šo statusu. Lai cilvēki kārtīgi izdziedās un pēc tam atpūšas. Tāpat jau daudzi dzied un dejo līdz rītam. Pēc tam iet uz darbu?! Varbūt varētu ļaut izvēlēties: kāds var atpūties, bet tas, kurš grib, lai iet uz darbu! |
|
Andis B., enerģētiķis:
Dziesmu un Deju svētkus jau tāpat uzskata par svētkiem, tāpēc statusu vajadzētu piešķirt. Domāju, ka šo dienu nevajadzētu pēc tam arī atstrādāt, tas būtu sarkanais datums, un visi nogurušie dziedātāji un dejotāji varētu kārtīgi atpūsties. |
|
Sanita Pētersone, mājsaimniece:
Noteikti vajadzētu! Bērniem un pieaugušajiem vajag atpūsties, jo tas ir liels darbs. Cilvēks, piedaloties Dziesmu svētkos, to būtībā dara visas valsts labā, sniedz dāvanu tautai. |
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
