Tas, ka tas nenotiek šeit, nenozīmē, ka tas te nevar notikt – aptuveni tāds ir arī kāda aizkustinoša un visnotaļ reālistiski izveidota video teksts, kurā redzamas mazas meitenītes dzīves gaitas no dzimšanas dienas tortes svecīšu nopūšanas tuvinieku lokā līdz viņas nākamajai dzimšanas dienai kādā pazemes patversmē, slēpjoties ko kara; un, paziņa, kas to bija ieteikusi tālāk sociālajā tīmeklī, ierakstīja: "Nedod, Dievs, mums to piedzīvot!"
Protams, dažam visfantastiskākie liekas scenāriji, kā Krievijas spēki (nu sauksim lietas īstajos vārdos un neizliksimies, ka Ukrainā iebrukušas "bezpersoniskas personas") pēc Ukrainas ieņemšanas tālāk pārmetas uz Baltijas pusi, taču tikai muļķis nevar pilnīgi nerēķināties ar to, kas notiek Ukrainā. Esmu dzirdējis neskaitāmus apgalvojumus no oponentiem, ka galu galā arī pašu ukraiņu sabiedrotie, tostarp Eiropas Savienība un amerikāņi, ne pie kā laba nenovedīs šo valsti. Lai nebūtu ar putām uz lūpām jāskaidrojas, mana atbilde ir pavisam vienkārša: "Tad izvēlieties mazāko ļaunumu no diviem, jo tas, kas sagaida viņus austrumos, ir necilvēcība totalitārā režīmā, tad labāk mirt "civilizēti"."
Ja tā padomā, kas gan ir šie Latvijas nepilnie divdesmit pieci neatkarības gadi salīdzinājumā ar visu iepriekšējo nebrīves laiku? Vēl ir jāaug gana daudz, un, neslēpsim, arī paaudžu maiņai jānotiek pilnīgi, kas gan, protams, neizslēdz procentuāli liela skaita vecās kliķes pārstāvju sazombētās jaunatnes tālāku darbošanos, kas ir naidīga Latvijas valstij un tautai.
Savukārt visiem putinmīļiem ieteiktu padomāt, minimums, divreiz – vai viņi patiešām ir pārliecināti, ka gadījumā, ja "tētuks" nonāks šaipusē (kā jau minēju, neesmu liels sazvērestības teorijas piekritējs, bet zinu, ka lielu daļu filmu un grāmatu rada pirms vēstures pārrakstīšanas vai pēc tam, kad tas jau noticis; ziniet, tie pāris NATO iznīcinātāji un saujiņa "starptautisko spēku" Latvijas pusē nevieš lielu uzticību, ka spētu lielā ienaidnieka ekspansijā novērst draudus visai valstij), viņš patiešām ņems vērā viņu intereses? Mums nav jābrauc uz citām zemēm skoloties par to, jo šī zeme jau ir piedzīvojusi asiņu līšanu, un atkal vēsture tiek pārrakstīta mūsu acu priekšā, pagaidām, par laimi, ne tieši pie mums...
Tāpat kā daudzi, arī es pēdējās nedēļas uzmanīgi sekoju līdzi notikumiem Ukrainā, un neslēpšu, daru to ar visai lielām bažām.