Atzīstot par neētiskiem Pētera Brūvera dzejoļus, Izglītības un zinātnes ministrija likusi tos izņemt no sešgadniekiem paredzētajiem mācību līdzekļiem.
Līdzīgs liktenis piemeklējis arī izcilā dzejnieka Aleksandra Čaka dzeju – Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome atzinusi, ka klasiķa dzejoļos pieminētais alkohols un seksualitāte ir psiholoģiski nepiemēroti 9. klašu skolēniem.
Lasot šādu dzeju, varot negatīvi ietekmēt jauniešu morālo stāju. Aizsākusies diskusija – vai tiešām dzejoļi uz jauniešiem atstās negatīvu iespaidu un vai cenzēšana neaizskar tautas dižgaru cieņu.
| Dana Spulle, siguldiete, strādā tūrismā:
Tas nav pareizi. Autors dzejolī ielicis savu domu tieši tādu, kādu vēlējies to paust. Cenzūras ieviešana mazliet atgādina padomju laikus. Ja jau dzejoļi ir nonākuši mācību grāmatās, kāpēc vēl jācenzē?
|
|
| Ilze Katere, bijusī ārste no Siguldas:
Ja reiz dzejnieks tā ir rakstījis, tad tā ir jābūt. Nesaskatu dzejā neko tādu, ko vajadzētu cenzēt. Ja runa ir par internetu, domāju, ka mūsu jaunieši jau sen visu ko zina un tas viņiem nav nekāds jaunums.
|
|
| Uldis Alhimovičs, celtnieks no Siguldas:
Uzskatu, ka tas nav nepieciešams. Tā taču ir Latvijas klasika! Tagad Čaka dzeju vai vēlāk arī Raiņa dzeju sāksim cenzēt? Iepriekš mācoties, viss bija kārtībā un skolēni varēja to lasīt, kāda ir.
|
|
| Valda Liepiņa, pensionāre no Krimuldas:
Tas, kas pie mums notiek, ir ārprāts. Jo tautai sliktāk, jo valstij labāk. Neko muļķīgāku vairs nevar izdomāt. It kā bērni to visu jau neapgūtu uz ielas. Viņi ir gudrāki nekā mēs visi kopā.
|
|
Foto: Krišjānis Grantiņš
