27.02.2014 16:40

Gidons Krēmers un "Kremerata Baltica" koncertē Ņujorkā

Autors  Dace Aperāne, www.laiks.us
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Gidons Krēmers un "Kremerata Baltica" koncertē Ņujorkā publicitātes

"Kremerata Baltica" un tā mākslinieciskā vadītāja, pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera koncerti ir vienmēr gaidīts notikums klasiskās mūzikas koncertdzīvē Ņujorkā.

Viņu koncerts 30. janvārī Terēzes L. Kaufmanas skaistajā koncertzālē nebija izņēmums; tas bija iekļauts 92Y kultūras iestādes "Distinguished Artists in Recital" koncertsērijā. Koncerta vakarā valdīja elektrizēta gaisotne, kad apmeklētāji, tostarp latvieši, sāka ierasties un aizņēma gandrīz visas koncertzāles 900 sēdvietas.

"Kremerata Baltica" stīgas 22 izcilu igauņu, latviešu un lietuviešu jauno atskaņotājmākslinieku sastāvā skanēja ar apbrīnojamu saskaņu un virtuozitāti. Koncerta programmas pirmajā daļā izskanēja poļu un krievu izcelsmes komponista Mečislava Vainberga (Mieczyslaw Weinberg) darbi – "Concertino" vijolei un stīgām un "Simfonija No. 10" stīgām. Spēlēdams solo, Gidons Krēmers uzbūra šī opusa nostalģisko noskaņu ar savu ēterisko vijoles toni, īpaši augšējā reģistrā. "Concertino" pirmajā un trešajā liriskajā daļā, kā arī otrajā, lēnajā daļā "Kremerata Baltica" instrumentālistu frazējumi smalkjutīgi sasaucās ar G. Krēmera izsmalcināti, virtuozi spēlētām pasāžām. M. Vainberga agrīnais poētiskais skaņdarbs ilgus gadus bija pazudis, bet, par laimi, 2007. gadā tika izcelts no aizmirstības.

Gidons Krēmers uzņēmās koncertmeistara lomu M. Vainberga 10. simfonijā, kas komponēta divdesmit gadus pēc "Concertino". Lai gan simfonijā bieži saklausāmi baroka mūzikas Concerto grosso stilistiskie elementi, tās mūzikālās izteiksmes valoda ir neparasti laikmetīga un emocionāli saviļņojoša. Dažādas laikmetīgas stīgu tehnikas, kā, piemēram, rokas piesitieni pa stīgu instrumenta ārpusi, palīdz veidot opusa saspringto gaisotni. Katra stīgu grupa spēlēja ar briljantu, saliedētu kopskaņu. Īpaši spilgts moments bija tuvu pie simfonijas beigām, kad četri stīgu grupas vadītāji spēlēja tematiski mutuļojošu pasāžu, kurai pēkšņi sekoja visu kamerorķestra krāšņais skanējums. Čella grupas vadītāja Giedre Dirvanauskaite žilbinoši nospēlēja savas solo partijas ar dzidru toni visos reģistros. Santa Vizine, alta grupas vadītāja, nospēlēja savas solo daļas ar reti samtainu un dziedošu toni. Kontrabasisti – vadītājs Kristaps Pētersons un Oskars Bokanovs – degsmīgi un pilnskanīgi interpretēja simfonijas drāmatiskās pasāžas.

"Kremerata Baltica" spēlēja ar vienreizēju intensitāti un profesionālitāti arī koncerta otrajā daļā, kurā aizkustinoši izskanēja igauņu komponista Arvo Pērta elēģija angļu komponista Bendžamina Britena piemiņai – "Cantus in memoriam Benjamin Britten". Zvana partiju šajā opusā izcili nospēlēja "Kremerata Baltica" ilggadīgais sitaminstrumentālists, aranžētājs un komponists Andrejs Puškarevs.

B. Britena opusā "Variācijas par Franka Bridža (Frank Bridge) tēmu stīgām "Kremerata Baltica" jaunie instrumentālisti vienpadsmit atšķirīgās daļas atskaņoja ar šarmu. Koncerta beigās skanēja Dmitrija Šostakoviča satīriskā opera basam un orķestrim A. Puškareva aranžējumā stīgām. Šī bija Ņujorkas debija basam Aleksejam Mochalovam, kurš dobji un asprātīgi nodziedāja Šostakoviča ironisko opusu, likdams lietā savu aktieŗa meistarību. "Kremerata Baltica" stīdzinieki enerģiski dzīvoja līdzi skaņdarba traģikomiskajam sižetam. Koncerta beigās bija ilgi aplausi un ovācijas Gidonam Krēmeram un visiem mūziķiem. Pēc koncerta bija pieņemšana blakus telpās, ko rīkoja Latvijas pastāvīgā pārstāvniecībā ANO.