Karstas diskusijas aizsākušās ap Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vadībā izstrādāto «Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu».
Daudzos tas radījis pārliecību, ka vietējie pašvaldību referendumi varētu saasināt nacionālos un etniskos jautājumus, savukārt citi uzskata, ka tā būs iespēja pašvaldībām vieglāk īstenot novada iedzīvotājiem aktuālas problēmas un risināt saimnieciskus jautājumus.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet referenduma jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no balsotāju skaita būs devusi jāvārdu.
Savukārt referendums par domes atlaišanu būs vainagojies panākumiem, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
| Zintis I., dzīvo Pierīgā, strādnieks:
Vai tas kaut ko mainīs? Šis varētu būt bezjēdzīgs risinājums, arī lieka naudas tērēšana. Šo naudu labāk varētu ieguldīt bērniem. Tāpat jau «augšā» ir zināms, kāds būs iznākums.
|
|
| Pāvels Morozovs no Siguldas, strādnieks:
Domāju, ka būtu pareizi par svarīgiem jautājumiem rīkot referendumus arī pašvaldībās. Iespējams, tas kaut ko mainītu uz labo pusi. Arī pats piedalītos.
|
|
| Kaspars Abersons, siguldietis, pētnieks:
Referendumi kropļo demokrātiju. Cilvēki sāks rīkot referendumus par visādām muļķībām, un visi skries un balsos. Tam nebūs jēgas. Vispirms ir jāaug apzinīguma līmenim.
|
|
| Tatjana Torlanova no Siguldas, mājsaimniece:
Iedzīvotāju viedoklis arī ir svarīgs, it īpaši mazās pilsētās. Būtu ļoti interesanti salīdzināt, ko būtu izlēmusi valsts un ko izlemtu iedzīvotāji, piemēram, par autoostas un dzelzceļa stacijas savienošanu.
|
|
