«Nacionālā apvienība» rosinājusi noteikt, ka visos bērnudārzos apmācība notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citām ģimenēm.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka diskusijai par izglītību bērnudārzos tikai latviešu valodā nav jābūt politiskai, bet par to jāspriež ekspertiem un vecākiem. R. Ķīlis apņēmies mēneša laikā debatēs atrast zelta vidusceļu. Pašlaik katrā ceturtajā bērnudārzā mācības notiek arī svešvalodās.
| Vineta Millere no Siguldas, fizioterapeite:
No cilvēciskā viedokļa tas nebūtu pareizi. Bērnudārza izglītībai jābūt dzimtajā valodā, protams, integrējot arī latvisko. Lai iemācās no sākuma dzimto. Jau vides maiņa, sākot apmeklēt bērnudārzu, ir liela pārmaiņa.
|
|
| Arnis Liepiņš no Siguldas, uzņēmējs:
Abu tautību bērniem vajadzētu bērnudārzā mācīties kopā, nenodalot krievu un latviešu valodās runājošos bērnudārzus. Tā latviešu bērni iemācīsies krievu valodu, bet krievu bērni – runāt latviski.
|
|
| Tamāra Leginena no Mālpils, strādā ēdināšanā:
Labāk būtu, ja abu tautību bērni varētu apmeklēt vienu bērnudārzu. Mani bērni apmeklēja latviešu bērnudārzu, un nebija nekādu problēmu. Arī es labāk apguvu latviešu valodu. Taču krievu bērnudārzos bērniem būtu grūti apgūt latviešu valodu.
|
|
| Dace Līduma, ķīmiķe no Siguldas:
No patriotiskā viedokļa, svarīgi bērnudārzos runāt tikai latviski. Bet krievu valodas bērnudārzi, tāpat kā speciālās svešvalodu skolas, ir lieliska iespēja bērniem apgūt valodas. Tā gan varētu būt maksas izglītība.
|
|
