Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Deputāts ir izteicis savu viedokli par 2012. gada budžetu un konkrēti par to budžeta daļu, kurā paredzēti līdzekļi pašvaldības darbinieku koplīguma izpildei, jo uzskata, ka koplīguma slēgšana pašvaldībā nostāda pašvaldības darbiniekus priviliģētākā stāvoklī nekā «viņu darba devēji – nodokļu maksātāji», pievienojot Valsts kontroles atziņu, ka koplīgumu slēgšana publiskajā sektorā nav pieļaujama.

Ropažu novada darbinieku arodkomiteja šādam deputāta viedoklim kategoriski nepiekrīt, jo tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, kuras 108. pantā noteikts, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu. To nosaka arī Darba likums.

Iepazīstoties ar rakstu, konstatējām, ka tajā nav atsauces uz konkrētu Valsts kontroles (VK) atzinumu, bet sniegta raksta «Darba koplīgumi – problēmas ne tikai krīzes spaidos» autores interpretācija par VK sniegto atzinumu sakarā ar tās 2009. gada 24. aprīļa Revīzijas ziņojumu par Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2008. gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību, kurā norādīts, ka Darba koplīgumā, paredzot iespēju piešķirt pabalstus, kas tiesu resora amatpersonām un ierēdņiem nav paredzēti likumā «Par tiesu varu» un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, Satversmes tiesā (ST) nav ievērota normatīvā akta prasība, ka ar valsts finanšu līdzekļiem un mantu drīkst rīkoties tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VK ieteikums: «Lai nodrošinātu mēneša amatalgas piešķiršanas caurskatāmību, tādējādi ievērojot labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, un lai nodrošinātu ārējo normatīvo aktu prasībām atbilstošus Satversmes tiesas nodarbinātiem piešķiramo pabalstu veidus un piešķiršanas apjomus, ierosinām pilnveidot Satversmes tiesas iekšējos tiesību aktus, kuri regulē darba samaksas noteikšanu un uzskaiti.»

Satversmes tiesas priekšsēdētājs G. Kūtris, atbildot uz VK secinājumiem norādījis: ja gadījumā VK apšauba, ka ST un līdzīgi pārējās valsts iestādēs nedrīkst būt koplīgumu, tad tās pienākums būtu vērsties pie likumdevēja, lai tas likumā noteic, ka valsts iestādēs koplīgumi nav slēdzami. ST priekšsēdētājs preses konferencē, kas tika rīkota saistībā ar VK revīzijas atzinumu, žurnālistiem sacīja, ka koplīguma slēgšana pēc darbinieku pieprasījuma ir paredzēta Darba likumā. Gadījumā, ja VK uzskata, ka koplīguma slēgšana ir pretrunā ar Satversmi, tad tā var vērsties ST, kas tad vērtēs, vai koplīguma slēgšana ir vai nav Satversmes pārkāpums, uzsvēra G. Kūtris.

Deputāts acīmredzot nav iepazinies ar VK 2010. un 2011. gada revīziju atzinumiem, kur saistībā ar koplīgumu konkrēti norādīts, ka publiskajā sektorā koplīgumā nedrīkst paredzēt nosacījumus, kas būtu pretrunā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Nevienā no šiem atzinumiem nav apstrīdēta koplīgumu pastāvēšana, jo publiskajā sektorā darbojas speciāls likums, kas nosaka robežas amatpersonu atlīdzībai un sociālajām garantijām.

Ja deputāts būtu izpētījis Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un salīdzinājis to ar Ropažu novada pašvaldības darbinieku koplīguma projektu, un konstatējis neatbilstības likumam, viņam būtu pamats celt iebildumus.

Iepazīstoties ar norādīto likumu, viņš būtu pamanījis, ka vairākas šī likuma normas paredz koplīguma sastādīšanu un ievērošanu publiskajā sektorā, piemēram, 3. panta otrā daļa, kas nosaka, ka valsts vai pašvaldības institūcija, izstrādājot normatīvos aktus un darba koplīgumus, par atlīdzību konsultējas ar amatpersonu (darbinieku) pārstāvjiem. Šī paša likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, kādos gadījumos darba koplīgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt ar papildu atlīdzību saistītos pasākumus.

Pieļauju, ka deputāts nav iepazinies ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kura 166.7 pantā paredzēta norma par darba koplīguma neslēgšanu un darba koplīguma noteikumu neizpildi: «Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.»

Uzteicami ir tas, ka rakstā minēts, ka šī gada budžets palielinājies arī deputāta korpusa samaksai un administrācijas izdevumu daļai, tikai piebildīšu, ka finanšu pieaugums ir vairāk nekā Ls 100 000. Būtu gan godīgāk, ja būtu norādīts arī tas, ka jau 2011. gadā pirms budžeta gada beigām un pilnīgi bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma deputātiem tika palielināta samaksa, lai gan daži no deputātiem un finanšu un ekonomikas daļas vadītāja iebilda, jo vēl nebija skaidra 2012. gada budžeta ieņēmumu bāze. Kā samaksas palielināšanas iemesls tika norādīts, ka, lūk, deputātiem pārāk maz maksā.

Nav saprotama deklaratīvā frāze «Es esmu pret šādu domāšanu un pret šādu resursu sadales principu», ar to domājot resursu pārdali «budžetniekiem», nevis mērķauditorijai «iedzīvotājs/pilsonis». Tai pašā laikā kā var izskaidrot I. Skudiķa balsojumu par pieminēto deputātu darba samaksas palielinājumu un visu iespējamo sociālo garantiju izmantošanu (autotransporta izdevumu segšana, telefona sarunu apmaksu, deputātu darba stundu nekontrolētu uzskaitījumu, kas netiek apliecināti no atsevišķu deputātu puses), kopējo finanšu palielinājumu Ls 61 000 robežās.

Nobeigumā gribu vēlreiz uzsvērt, ka pašvaldības darbinieku arodkomitejas piedāvātais koplīgums izstrādāts, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un darba likuma normas, un pašvaldības darbinieku veiktais darbs nebūt nav vērtējams kā tāds, kas ir zemākas šķiras un mazākas atbildības par deputātu darbu. Atšķirībā no deputātiem, darbiniekiem nav svarīgi sagatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, tāpēc nav korekti vēlēšanas saistīt ar darba koplīguma izstrādāšanu, bet, lasot pēdējo «Ropažu Vēstu» izdevumu, manuprāt, izskatās, ka pašvaldības vadība ar izredzētiem deputātiem gan ir sākusi vēlēšanu aģitāciju.

Aicinu deputātus vairāk ieklausīties arī darbinieku viedokļos, kuri tomēr ir profesionāli savās jomās, un apzināties, ka mums ir veicams kopīgs darbs un mums visiem ir svarīga šī novada attīstība.