Olainē iedzīvotāji sadalījušies divās frontēs – vienā pieturas pusē ir iedzīvotāji, kas vēlas ātrāk un lētāk nokļūt galamērķī, nelauzot galvu par valsts dotāciju izšķiešanu, neatbilstošu licences izmantošanu, likumiem, pasažieru aizsardzību un šoferu lamuvārdu krājumu. Otrā pusē – kārtīgie pilsoņi, kuri nevēlas iesaistīties pasažieru pārvadātāju kariņos un, pamatojoties uz loģiku, pieņēmuši, ka taisnība ir to pusē, kurus par tiesīgiem pasažierus pārvadāt atzinusi valsts.
Asprātīga un situāciju labi raksturojoša ir par nelegālo nokristītā pasažieru neregulāro pārvadājumu firmas "Maxi-taxi" darbinieces replika par to, cik biežas ir viņas ēdienreizes, salīdzinot gremošanas vajadzības un iespējas ar sabiedriskā transporta kustību.
Oficiālais pārvadātājs "Rīgas Taksometru parks" skaita zaudējumus, un robus uzņēmuma budžetā apņēmīgi aizlāpa valsts. Tikmēr nauda, ko, pēc satiksmes plānošanas jomā nodarbināto ierēdņu domām, būtu jāsaņem konkursa kārtībā izvēlētajam oficiālajam pārvadātājam, šķindot sabirst "Maxi-taxi" šofera plastmasas kasītes nodalījumos blakus stūrei.
Stulbi vainot pasažierus un kaunināt par ik dienu pieturā nobremzējoša maršruta taksometra izmantošanu. No pasažiera viedokļa – kas var būt dabiskāk par izvēli braukt ar lētāko un ātrāko, lai nokļūt no punkta A uz punktu B. Nelegāli tirgotas cigaretes vai alkoholu policija var izskaust, jo to tirdzniecību aizliedz likums. Ar pasažieru pārvadājumiem ir grūtāk – likumdošana ir izplūdusi, un tāda, ieinteresētu politisko spēku balstīta, var dzīvot tālāk bez to saturoša mugurkaula.
Turi acis vaļā, lai brauciens sabiedriskajā transportā neizvērstos par elli.