Piemēram, šorīt rindu pie avīžu kioska manāmi kavēja kāds policists, kurš pirka loterijas biļetes. Viņa izvēle krita uz kādu loteriju, kurā likumsargs iepriekš laimi nebija izmēģinājis. Kārtīgi izprašņājis pārdevēju un noskaidrojis, ka konkrētajai loterijai ir desmit variantu un viens maksā 35 santīmus, izvēle tika izdarīta.
"Lai iet visi desmit! Un divus durakus arī." Novēlēdams sev veiksmi, policists nozuda daudzdzīvokļu nama pagalmā. Sākumā šī čammāšanās šķita kaitinoša, tomēr lika aizdomāties par to, uz ko, iztērējot aptuveni četrus latus, cerēja vīrietis. Varu tikai minēt, kādas domas rosījās viņa galvā, skatoties uz iegādātajām loterijas biļetēm: cerība par veiksmīgu skaitļu kombināciju un tai sekojošs prieks par kredīta nomaksu, došanos kādā sen pelnītā atpūtas izbraucienā vai vismaz iespēja tikt pie citām loterijas biļetēm.
Dažādas kombinācijas, kā izdzīvot, pašlaik savā galvā izspēlē arī Pierīgas skolu direktori un pedagogi. "Pa naktīm nevaru gulēt, teju jāplēš mati," situāciju par skolotāju algām mirkli pirms mācību gada sākuma raksturoja Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša.
Ieturot tradīciju, jau vairākus gadus atbildīgā ministrija skolotāju atalgojumu parasti izpauž tikai mācību gada sākumā. Lai gan atbalstu no valdības gaida daudzu nozaru pārstāvji, ir grūti saprast, kāpēc tik ilgi nevar sakārtot problēmas, kas neizbēgami atkārtojas gadu no gada. Diemžēl uz šo jautājumu atbildi nerod ne tikai pedagogi, bet nevar atbildēt arī ministri.
Rīti ir steidzīgākā dienas daļa, tāpēc dažkārt tie mēdz būt visai kaitinoši, kad ceļā stājas kādi šķēršļi.