Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Autori medijiem izsūtītajā vēstulē raksta: "Mārupes novadā noslēdzies kārtējais cerību un vēlēšanu posms, pēc kura ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Sanācis tā, ka vēlētāju izvēle bijusi tik "ražena", ka neviena no kandidātu pārstāvētajām politiskām grupām nav ieguvusi absolūto vēlētāju uzticību, proti, ir ievēlētas septiņas politiskās partijas.

Visticamāk, ir noticis tas, ko mēs redzam ikdienā, proti, Mārupes novadā ar savām acīm un jūtam ar sirdi, ka pārliecības par īstenu saimnieku nemana ne uz viena "stūra". Šeit atliek tikai brīnīties – kā tad tā? Visi Mārupes novada domes deputāti ir ar augstākām izglītībām, godīgām acīm, ir gatavi sevi upurēt sabiedrības labā, novada budžets gadā ir teju jau 14 miljoni latu, iedzīvotāju skaits pieaug visstraujāk Latvijā, taču pats novads izskatās arvien nepievilcīgāk – ielu segums kā tālos laukos, smago automašīnu intensitāte pieaug, skolu izglītības līmenis Latvijas mērogā slīgst zemāk un zemāk, veloceliņu nav, tirgus laukuma un estrādes nav, publiska baseina nav, sporta un bērnu ārā laukumi ir zem katras kritikas, un to skaits uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms, un pats galvenais, attieksme pret iedzīvotājiem (nodrošina gadā ap 10 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu Mārupes novada domes budžetā) ir, maigi izsakoties, – "feodāla".

Turpretī Mārupes novadā ir visdārgākie celtniecības un remontdarbu paraugi (pirmsskolas izglītības iestāde "Zeltrīti" Mārupes nodokļu maksātājiem izmaksās 12 miljoni eiro 20 gados, lai gan celtniecības izmaksas bija tikai 2,7 miljoni eiro). Mums vēl ir visbedrainākie un neapgaismotākie ceļi, visdārgākā pašvaldības policija, kuras budžets gadā ir 350 000 (2012. gada dati). Tāpat ar administratīvu "spiedienu" tiek uzspiests atkritumu vienīgais apsaimniekotājs uz tuvākajiem pieciem gadiem, iebalzamēts (faraonu stilā) administratīvais aparāts kopš PSRS laikiem un domes priekšsēdētājs – ar parādu pret valsti 352 000 latu apmērā.

Piebilstams, ka Mārupes domes priekšsēdētājs ļoti ilgu laiku atradās interešu konflikta varā, likuma izpratnē (neievēroja ierobežojumus), un pieņēma dārgus lēmumus SIA "Sabiedrība Mārupe" interesēs. Nebrīnieties, tas ir tepat septiņi kilometri no Rīgas centra.

Kā tas tā varēja, var un turpina notikt?
Ir vēl ļoti daudz kliedzošu notikumu, kuri pat Ventspilī un Rīgā nav iespējami, jo ir iestājies cits gadsimts izpratnes ziņā, uzmanības ziņā, vadības ziņā un attieksmes ziņā pret savu darbu publiskajā sektorā. Mārupē diemžēl viss ir pa vecam, "po našemu – po kolhoznomu". Tas ir tad, kad skaisti saukļi ir tikai saukļi, bet darbi liecina par pretējo vai arī nedarbi tiek piesegti ar svētiem saukļiem, piemēram, tādiem kā: "Mūsu prioritāte novadā ir izglītība" vai "Nāc, strādāsim kopā!".

Konkrēts piemērs tam, kā esošās septiņas partijas strādā kopā: lai nodrošinātu prognozējamu rezultātu mēra apstiprināšanai (runa ir par pašreizējo Mālpils novada domes priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru), tiek apsolīti vispirms labi atalgoti "iebalzamēti amati" saviem jaunievēlētiem deputātiem, proti, Ivaram Punculim, atkal Mārupes novada izpilddirektora amats, Jānim Lībietiem – būvvaldes inspektora amats, Andrejam Kirilovam – jurista un SIA "Mārupes Komunālie pakalpojumi" valdes locekļa amats, Līgai Kadiģei – vicemēra amats, Pēterim Pikšem – attīstības komitejas vadītāja amats (jau laikus administrācijā tiek gatavots par attīstības nodaļas vadītāju), Jānis Lagzdkalns, Ira Dūduma paliek attiecīgi savos amatos un ir atkarīgi pilnībā no nākamā mēra labvēlības, savukārt Eduards Mihailovs – SIA "Mārupes Ceļinieks" patiesais labuma guvējs.

Visticamāk, tieši šis uzņēmums nākotnē var būt drošs par pašvaldības pasūtījumu saņemšanu ceļu remonta jomā (uzcēla Dzelzceļa ielu par Ls 354 000) un pretiedzīvotāju koalīcija ir gatava – deviņi deputāti no 15 balso kā grib un par ko grib! Tā arī ievēlējām, mēs visi kopā, atkal Mārtiņu Bojāru par novada saimnieku, 9 "par" un 6 "pret".

Pēc sekmīga balsojuma, Ivars Punculis noliek deputāta mandātu, aiziet atvaļinājumā, un kļūst atkal par novada izpilddirektoru (jau ieplānojis, ka viņam būs divi vietnieki), Jānis Lībietis, tieši tāpat, aiziet atvaļinājumā un atgriežas būvvaldē, Andrejs Kirilovs, tiek "paturēts" īpašā statusā – sēž gan deputāta krēslā (lai varētu pareizi balsot), gan SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" valdes locekļa amatā.

Zināšanai! Pašreiz Mārupes novadā notiekošie ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas un izbūves darbi tiek pilnībā vadīti tieši no augstākminētās sabiedrības valdes puses un kopējais investīciju apjoms, ko pārvalda arī Andrejs Kirilovs Budžets ir vairāk nekā 25 miljoni eiro. Kaut kur pa vidu, starppartiju konsultācijā, nostrādā arī sauklis "Nāc, strādāsim kopā" un nacionālajam blokam tiek apsolīts Komunālās un vides komitejas vadītāja amats, kas arī tiek izdarīts. Tātad jau ir atbalsts 9+2 kopā 11 no 15. Kā jau var nojaust tiek pārkāptas un nojauktas arī sarkanās līnijas starp "Saskaņas centra" (SC) deputātiem un nacionālā bloka pārstāvjiem, jo tas pats Andrejs Kirilovs (SC deputāts) ar "nacionālu" balsojumu "par" tiek arī pie vēl viena amata – administratīvās komisijas locekļa amata.

Vai bija mēģinājums ieviest "jaunus laikus" Mārupē?
Jā, tik tiešām bija! Tika piedāvāts ļoti konstruktīvs priekšlikums, ar domu iesaistīt kopīgā darbā absolūti visus deputātus, respektīvi, izslēgt jebkādas mielas par opozīciju vai pozīciju, noliekot kā galveno uzdevumu visas uzticētās varas un iedzīvotāju vārdā – strādāt tikai un vienīgi novada labā ar konkrētu uzdevumu izpildi turpmāko četru gadu laikā.

Tas izskatījās šādi: tika sagatavota kopīga solījumu programma, ko katra partija solīja saviem vēlētājiem, tautas valodā runājot Mārupes deklarācija. Tika izstrādāti priekšlikumi par deleģētu atbildību administratīvā pārvaldē, papildus jau esošajam vienam vicemēram izglītības jautājumos, izveidot jaunus divus vicemēru amatus, ar domu iesaistīt kādu no deputātiem būt atbildīgam par šādām jaunām jomām – ceļi un infrastruktūra, un vicemērs novada attīstības jautājumos. Papildus, lai uzlabotu domes darbības caurskatāmību, tika piedāvāts izveidot Iekšējās revīzijas komisiju (Mārupes novada domē tādas vienības nav kopš Latvija atguva savu neatkarību) ar augsti kvalificēta personāla atlasi, kas būtu pakļauta tikai un vienīgi Mārupes novada domes deputātu kolēģijai.

Šis priekšlikums nav nedz kosmisks, nedz neizpildāms, taču deputātu vairākums ("po našemu – po kolhoznomu") neko mainīt nevēlējās. Mārtiņš Bojārs uzsvēra, ka svešus solījumus pildīt un zem tiem parakstīties negrasās, tādējādi neparakstījās arī zem saviem solījumiem, kļūdams par deputātu un mēru. Turklāt Mārtiņš Bojārs pēc veiksmīgas atkal ievēlēšanas pakārtoja jaunās domes deputātu sanāksmes savam atvaļinājumam, un, atgriežoties jau "vecajā" darbā, kopā ar vairākumu nobalsoja par jaunām, palielinātām algām. Tāpēc, cienījamie vēlētāji, Mārupes iedzīvotāji, viss būs stabili un pa vecam!

Kāpēc miljoni tiek guldīti zemē, bet virs zemes ir kā sabrukušā kolhozā?
Mārupes novada domes ilglaicīgie deputāti un vadoņi (dažiem jau ir otrais gadu desmits pie stūres!) izcēlušies un turpina izcelties savu galveno prioritāro jautājumu jomā konsekventi pēc ierastā scenārija. Piemēram, izglītības jomā. 2009. gadā deputāti noraidīja Latvijas Starptautiskās Skolas izbūves ieceri Mārupē un šī skola tika uzcelta Babītes novadā, Piņķos. Tagad Piņķi ir pasaules izglītības kartē.

2013. gadā Mārupes novada izpilddirektors (skaidrs, ka ne bez vadības ziņas) pat nepielaižot jautājuma apspriešanu deputātu vidū, noraida pasaules vienas no lielākajām celtniecības kompānijām (pēdējo piecu gadu laikā ir uzcēluši vairāk nekā 200 izglītības iestādes pasaulē) piedāvājumu uzcelt Mārupē modernu bērnudārzu blakus Mārupes vidusskolai bez Mārupes finansējuma, jo redziet, domes deputāti uzskata, ka nav izpētīta šāda bērnudārza uzbūves ietekme uz valsts budžetu.

Tajā pašā laikā tiek miljoni guldīti ārkārtīgi dārgā ūdens un kanalizācijas saimniecības izbūvē un notiek nekontrolēta būvnieka papildus darbu apmaksa, tiek pirkti ārkārtīgi dārgi nekustamie īpašumi, kuru pārbūves rezultātā, pa to pašu naudu var uzcelt divas izglītības iestādes (Mazcenu Alejas 3 iegāde izmaksāja Ls 700 000 un pārbūvē plānots ieguldīt ap 4 miljoni latu). Piemēram, Babītes Starptautiskā skola 4000 m² platībā, iekšējo telpu aprīkojumu un āra laukumu iekārtojumu izmaksāja 3,6 miljoni eiro, tātad mazāk kā 900 eiro uz vienu m².

Babītes novads neieguldīja ne santīma, jo šo skolu pilnība uzcēla investori paši. Atbilde uz šiem jautājumiem ir viena un pilnīgi skaidra, jo dārgāk jo labāk, un vēl labāk, ja par nodokļu maksātāju naudu! Ko ieguldīs zemē kā nodokļu maksātāju naudu, to būs grūti pierādīt vai cena bija adekvāta vai nebija, bet ko ieguldīs investori, nevarēs pareizi saskaitīt, jo domes apsaimniekotāji ir ārpus tāmes.

Kas mūs iedzīvotājus sagaida?
Viens ir skaidrs, ka tas, kā mums trūkst, tas arī nebūs; tas, kas mums ir, tāds, kāds mums ir, un tas, kas mums būs, būs apšaubāms, necaurspīdīgs, lokālas izpratnes un veco laiku attieksmes formā, līdz brīdim, kamēr mēs atradīsim jaunu mēru – jaunu saimnieku, vai arī iedzīvotāji (un arī tie, kuri nenāk uz vēlēšanām) izrādīs savu attieksmi un parādīs savu varu, ka domei ir tikai kalpotāja loma savu iedzīvotāju interesēs un izkropļotas varas pārmantojamības serenāde nav modē.

Tomēr mūsu starpā nav tāda noskaņojuma, ka stāvēsim malā un vērosim, ka tiek nepelnīti bradātas mūsu vēlētāju intereses un iemaksātie nodokļi Mārupes budžetā, jo izaicinājums dzīvot kvalitatīvā vidē ar uzticamu varu ir mūsu pamatuzdevums arī to vēlētāju priekšā, kuri balsoja par citiem un kuri neatnāca uz vēlēšanām!