Nezinam, ko vēl sola augusts un septembris, bet pieredze rāda, ka arī šie mēneši var sagādāt pārsteigumu (galu galā, šīs brīvdienas arī sola vasarīgas). Vai līdz ar to mazinājies klientu loks tūrisma aģentūrām, arī nezinu, taču katrā ziņā šāda tropu vasara šai pusē noteikti nerada vajadzību pēc Bermudu vai Kanāriju salām.
"Neesmu bijis Latgalē ne reizi. Esmu dzirdējis, ka Cēsīs un Siguldā ir tik skaisti. Tērvetē esmu bijis tikai caurbraucot. Aglonā biju vēl pavisam sīks būdams." – arī šovasar esmu dzirdējis šādas un līdzīgas frāzes no neskaitāmiem cilvēkiem, kuri, lūk, bijuši Tenerifē vai Ēģiptē, bet nevienu no šīm dažām nosauktajām Latvijas pērlēm tā īsti nav bijis laika apskatīt. Tajā pašā laikā ārvalstu tūristi tur visu gāž riņķī. Šaubos, ka viņi sajaukuši tūrisma maršrutus un valstis – tātad te ir ko redzēt.
Ja kādam trūkst eksotikas – arī Latvijā (-ai) ir sava Malta un Ēģipte – papētiet karti un noteikti atradīsiet vēl ne vienu vien interesantu vietu mūsu dzimtajā zemītē, uz kuru var tikt bez dārgiem avioreisiem.
Tiem, kas Latviju vēlas iepazīt nedaudz ekstremālākā veidā, ir iespēja to izdarīt, pievienojoties lāpnešiem, kuri 15. augustā startēja Rīgā, lai septiņās dienās 1500 kilometru garumā caur 50 pašvaldībām, gar valsts robežu pieveiktu skrējienu "Apkārt Latvijai" – ļoti unikāla akcija, godinot bruņoto spēku 1992. gadā organizētās lāpu stafetes 21. gadadienu, kas reizē ir arī atceres pasākums tam, ka pirms 21 gada bija ārkārtīgi svarīgi apliecināt un nostiprināt mūsu valsts faktisko teritoriju, atjaunojot valsts teritoriālās robežas. Kā raksta organizatori: "Sēlijas jeb Stārķu zemes vilinājums, gleznainā Leišmale, zilo ezeru zeme Austrumu pierobežā, Vidzemes āru aicinājums vai Kurzemes vēju rūdījums un spīts sagaida ikvienu, kurš uzņemsies kādu no Latvijai nozīmīgām augusta dienām pavadīt citādi un būt kopā ar sev līdzīgi domājošiem."
Latvijas pļavu buķetes karaļi pelašķi un karalienes magones vasaras karstumā.
Julita Kluša; www.dziedava.lv
Šī vasara bija karsta – daudzi par to jau runā pagātnē, tikai dažas dienas pēc pamatīgās tveices beigām, kad 34 grādu temperatūra virs nulles lika lielai daļai patvērumu meklēt pie ūdens vai iekštelpās, jo notiekošais ārā vidusmēra latvieša ādai nebija īsti panesams.