Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Meklēju kādu, kas varētu dot norādes. Beidzot viens atsaucās, piebilstot, ka "auto gan atstājiet tepat, jo tur nav, kur nolikt". Eju kājām, izstaigāju kvartālu, atradu jaunbūvētu māju, bet pasu galdu neatradu. Griežos ēkā ar uzrakstu "Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde". Darbinieki man laipni paskaidroja, ka šī iestāde ir tas pats pasu galds.

Bet kā es varēju zināt, ka šis ir tas pats pasu galds, ja nav nekādu norāžu? Pēc nosaukuma saprotu, ka tur kārto pilsonību un migrāciju. Esmu pilsone, pensionāre un migrēt nekur netaisos. Ja migrantiem tas varbūt ir saprotams, tad varbūt vajadzētu padomāt arī par vecāka gadagājuma ļaudīm, pievienojot tos maģiskos un varbūt vecmodīgos vārdus – "Pasu galds". Manuprāt, tas būtu tikai loģiski.

Braucot pēc pases, tomēr vēlreiz vēlējos noskaidrot, kā tad īsti ir ar to stāvlaukumu. Zīme norāda, ka pie šīs ēkas var apstāties tikai ar attiecīgajām atļaujām, citu norāžu nav. Viens mirstīgais bija uzdrošinājies šajā pustukšajā stāvlaukumā novietot savu mašīnu, bet – ak vai, manā acu priekšā to apstrādāja policists. Fotografēja, pierakstīja numuru, tātad sods Ls 30 neizbēgams.

Apstājos, jautāju policista kungam, kur savu auto varu novietot. Viņš sacīja, ka tur, aiz šīs garās ēkas stūra ir liels stāvlaukums un arī brīvas vietas. Braucot ārā no stāvlaukuma, atradu arī liepu zaros paslēpušos norādi. Vai šāda norāde nevarēja būt arī pie maģiskās ēkas ar attāluma norādi? Domāsim arī par līdzcilvēkiem, ne tikai par sevi vien.