Diemžēl daudzi tā nedomā, un laikā, kad krāšņākajā plaukumā ir sakņu dārzi un viszaļāk pie mājas rotājas iekoptie mauriņi, nežēlastībā krituši kurmji. Protams, par neglītajiem rakumiem būs stāsts ikvienam mazdārziņa īpašniekam, bet par metodēm, kā cīnīties, varētu sarakstīt grāmatu.
Taču šķiet, ka etaps, kad nevēlamo dārza racēju izvēlas aizbiedēt ar ūdens šalti, ko ielej rakumā, ir palicis pagātnē. Šodien ir daudz efektīvākas metodes. Ķekavas novada dzīvnieku tiesību aizstāve Dzintra asarām acīs nebaidījās parādīt, ar cik nežēlīgiem paņēmieniem pret kurmjiem cīnās pašas kaimiņi.
Viņi izvēlējušies metodi, kas labākajā gadījumā sīko dzīvnieciņu sarauj gabalos, taču sliktākajā – ievaino, un kurmis paliek bez ķepas vai kādas citas ķermeņa daļas un visdrīzāk tuvākajā laikā tāpat paliek "nekaitīgs". Tomēr uzņēmēji nesnauž un šī nebūt nav vienīgā metode lielajā iznīcināšanās klāstā. Dzintra teic, ka noskatīties šajā cietsirdībā ir sirdi plosoši, taču policijai sūdzēties neesot lielas jēgas. "Kurmji ir pārāk mazi dzīvnieciņi, lai tos glābtu."
Savukārt padoties netaisās un apgriezienus uzņem vēl sīkāki faunas iemītnieki – ērces. Uzklausot mediķu padomu, ka miniatūrā asinssūcēja noņemšanu no ādas vislabāk uzticēt speciālistiem, devos uz ārstniecības iestādi. "Tūkstotis būs noteikti," turpat vestibilā bija dzirdama kādas darbinieces telefonsaruna par ērču statistiku jūnijā. Saslimušo arī šogad daudz. "Atzīmē kalendārā, kad ērce iekoda, un esi vērīga. Bet tagad dzer daudz ūdens un ēd zemenes," pēc ērces noņemšanas vasarīgu recepti, kā aizbiedēt jebkuru slimību, ieteica māsiņa un atgādināja, ka vērīgums visu vasaru lieti noderēs.
Viedokļi par to, kāda ir cilvēka misija uz Zemes, aizvien atšķiras. Tomēr viens nu ir skaidrs – visapšaubāmākais šķiet minējums, ka viņa uzdevums ir iznīcināt apkārt esošo dzīvo radību un dabu.