Interesanti atzīmēt, ka masu saziņas līdzekļos ziņas par Ungārijas «tautas» demonstrācijām pret „nedemokrātisko» jauno konstitūciju pazuda tūlīt pēc to parādīšanās. Tas liek domāt, ka bija izstrādāts scenārijs, kā «tautas» protestu rezultātā likt atkāpties «nedemokrātiskajai» valdībai, bet reālie notikumi, kad līdz ar protesta demonstrācijām notika ne mazāk plašas atbalsta demonstrācijas Ungārijas valdībai, domājams, izjauca šo ieceri. Tāpēc informācija pēkšņi pazuda it kā nekādu demonstrāciju nebūtu bijis, jo par Eiropas centrā esošo Ungāriju acīmredzami nepatiesu informāciju izplatīt būtu pārāk riskanti. Līdz ar to vismaz pagaidām mēģinājums «sodīt Ungāriju» nav izdevies.
Kas tad ir tik nedemokrātisks jaunajā Ungārijas konstitūcijā? Vai varbūt tas, ka valsts nosaukums turpmāk būs vienkārši «Ungārija», nevis «Ungārijas republika»? Ungāru valodā Konstitūcijas A pants skan – «HAZÁNK neve Magyarország», ko burtiski varētu tulkot – «Mūsu mājas sauc par Ungāru zemi". B panta 2. punktā ir teikts: «Magyarország államformája köztársasįg» – tātad «Ungāru zemes valsts iekārta ir republika». Mācīt ungāriem, kā pareizi runāt ungāru valodā, man šķiet pārāk absurdi.
Tie, kuriem tauta, Tēvija, Dievs un ģimene šķiet «politnekorekti» jēdzieni, pauž savu sašutumu par šo jēdzienu iekļaušanu konstitūcijā, jo šeit šīs patiesās vērtības tiek stādītas augstāk par eirokrātu popularizētajām «Eiropas kopējām vērtībām», kādas faktiski pastāv tikai uz papīra. Šeit gan šie cilvēki ir pārcentušies, jo katrs, kurš pats izlasīs Ungārijas konstitūcijas tekstu, atzīs, ka šīs vērtības jaunajā konstitūcijas pamattekstā ir izceltas pat mazāk nekā tas būtu vajadzīgs, un kā jebkura sevi cienoša tauta to vēlētos. Par šīm vērtībām tiek runāts galvenokārt Konstitūcijas preambulā. Svētais Stefans, kura loma Ungārijas vēsturē ir nepārvērtējami augsta, tekstā ir pieminēts tikai dažās vietās.
Nav negaidīti, ka nosodījumu saņem Konstitūcijas L.1. punkta formulējums, kurā nav pateikts, ka laulība var pastāvēt arī starp viena dzimuma pārstāvjiem. Mēģināšu iztulkot šī panta formulējumu: «Ungārija sargā vīrieša un sievietes laulību, brīvprātīgi izveidotas laulības attiecības un ģimeni kā nācijas izdzīvošanas pamatu.» Lai meklē skabargu cita acī tie, kuri neredz baļķi savā. Mēģinājumi saskatīt homoseksuālisma nosodījumu tajā, kas nevis ir, bet kas nav uzrakstīts, agri vai vēlu dos panākumus. Varu vēl ieteikt Ungārijas konstitūcijas kritiķiem pamanīt arī šajā pantā ietverto sieviešu diskrimināciju, jo viņas, redz, ir minētas aiz vīriešiem (férfi és nő).
Uzmanīgi izlasīju Konstitūcijas 41. pantu, kurā it kā esot apdraudēta Centrālās Bankas neatkarība. Neko tādu man nevienā no šī panta apakšpunktiem neizdevās saskatīt. Vai Konstitūcijas kritiķi par Centrālās Bankas neatkarību apdraudošu uzskata pirmajā apakšpunktā minēto, ka «Ungārijas Nacionālā banka ir atbildīga par monetāro politiku»? Vai varbūt otrajā punktā minēto, ka «Ungārijas Nacionālās bankas vadītāju uz sešiem gadiem ieceļ Ungārijas prezidents»? Vai trešajā punktā minēto, ka «Ungārijas Nacionālās bankas vadītājs ik gadu ziņo Parlamentam par savu darbību»? Vai tas ir ceturtajā punktā minētais, ka «Ungārijas Nacionālās bankas vadītāja rīkojumi nedrīkst būt pretrunā ar likumu»? Ja šādos jautājumos Ungārijai, tāpat kā jebkurai citai neatkarīgai valstij, būtu vajadzīga saskaņošana ar «augstāk stāvošām institūcijām», tad tas ļoti reāli liktu apšaubīt Ungārijas konstitūcijas B punktā rakstīto, kas savukārt Latvijas Satversmē ir formulēts pirmajā pantā, ka attiecīgi Ungārija un Latvija ir neatkarīgas un demokrātiskas valstis.
Ungāri, būdami neliela un savdabīga tauta gadu simtu garumā ir pratuši nosargāt savas vērtības, un šobrīd rāda savu apņēmību to darīt arī turpmāk. Es kā Latvijas patriots nostājos ungāru pusē.