Ik pēc pāris metriem redzamas svaigas vietas, kur vietējie Līgo un Jāņu ļaudis svinējuši svētkus. Tās redzamas viena iemesla dēļ – netālu no ugunskura vietām ierīkotas čupiņas ar atkritumu kaudzēm. Alus skārdenes, čipsu pakas, šašliku iepakojumi, pat salauzti salokāmie atpūtas krēsli un citas drazas, kas paliek pāri pēc svētkiem. To visu cilvēki atstājuši.
Vai tiešām pēc sevis ir tik grūti savākt, lai pēc tam būtu prieks atgriezties? Tik vien tā jēga no Lielās talkas bija – ko vieni vāc, to citi piegružo. Pati šogad piedalījos lielajā Vislatvijas sakopšanā. Par spīti lietum un draņķīgajam laikam pieliku arī savu roku, lai sakoptu vidi. Bet kam tas viss, ja pēc tam atnāk "kaimiņi" un tam visam uzspļauj. Viendienīši. Par to man ir ļoti skumji.
02.07.2013 17:46
Vēstule: No Lielās talkas līdz Jāņiem – drazu kaudzes
Autors Vija Melnalksne Katlakalnā
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
arhīvs
Nepilnu nedēļu pēc Jāņiem, dodoties pastaigā pa iecienītu Daugavas piekrasti tepat Pierīgā, mani pārsteidza nepatīkams skats.