Pirmo reizi Jāni Krištopanu sastopam pie ieraksta Latvijas simtgades grāmatā. Otro – tiekoties intervijā. Sarunā viņš vairākkārt pauž: sāp, ka apmeloti, sāp, ka uztverti kā nelieši un par tādiem saukti pat pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, sāp, ka aizmirsti tie, kuri cīnījās kopā ar viņu un visi kopā – par Latviju.