Diemžēl dzīvokļu īpašniekiem nereti trūkst objektīvas informācijas, lai izprastu māju apsaimniekotāju izsniegtos rēķinus un darba organizāciju. Lai šajā jomā uzlabotu situāciju, ļoti uzskatāms piemērs ir Ogre, kur pagājušā gada maijā, apvienojoties 14 daudzdzīvokļu namu vecākajiem, tika izveidota Ogres novada dzīvokļu īpašnieku asociācija, kura par savu galveno uzdevumu uzskata dzīvokļu īpašnieku interesēm atbilstošas politikas realizēšanu sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī citām organizācijām un institūcijām.
Ogres novada dzīvokļu īpašnieku asociācijā var iestāties ikviens dzīvokļa īpašnieks. Asociācijas biedru skaits ik dienu palielinās, un tas apliecina, ka šāda institūcija ir vitāli nepieciešama un sniedz iespēju tikt sadzirdētiem. Asociācijas mērķis ir arī piedāvāt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmēju tiesību un interešu aizstāvēšanu un pārstāvēšanu valsts un pašvaldības institūcijās, tiesā un citās iestādēs, sniegt konsultācijas, organizēt mācības un seminārus. Piemēram, ir plānots doties pieredzes apmaiņā uz dažādiem renovētiem namiem, kā arī mājām, kur izveidotas un veiksmīgi darbojas dzīvokļu īpašnieku biedrības.
Asociācijas biedru rindās ir arī pagastu iedzīvotāji
Asociācijas valdē šobrīd ir piecas uzņēmīgas dāmas – Sandra Vītoliņa, Ilga Vecziediņa, Airita Brenča, Gundega Kokina un Gaida Gardievite, kura ievēlēta par valdes priekšsēdētāju. Asociācijas biedri par savu darbu nekādu atalgojumu nesaņem. G. Gardievite norāda, ka, protams, ir arī specifiskas nianses, kas var skart tikai vienu konkrētu māju, tomēr ir ļoti daudz jautājumu, kuri faktiski attiecas uz visiem Ogres novada daudzdzīvokļu namiem un kurus nepieciešams risināt kompleksi, pašiem dzīvokļu īpašniekiem iesaistoties lēmumu pieņemšanā, meklējot kompromisu gan ar pašvaldību, gan apsaimniekotāju.
Asociācijas biedru rindās ir ne tikai Ogres, bet arī pagastu daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki, piemēram, Suntažos un Ķeipenē. Nākotnē asociācija varētu paplašināties, jo interesi tajā iesaistīties izrādījuši arī ikšķilieši. Tomēr visplašākais darba lauks šobrīd paveras Ogrē, kur lielāko daļu daudzdzīvokļu namu apsaimnieko PA "Mālkalne", un ar kuras darbību iedzīvotāji ne vienmēr ir apmierināti.
Ir tiesības no apsaimniekotāja saņemt paskaidrojumus
"Mājas ir lielas, daudzās, tāpat kā manā mājā, ir pat 72 dzīvokļi, ne visos dzīvo saimnieki, daļa dzīvokļu ir izīrēta, īrnieki mainās, problēmu ir daudz, arī "Mālkalnei" nav viegli, tomēr lielāko daļu problēmu kopīgiem spēkiem ir iespējams atrisināt. Nepieciešama vien apsaimniekotāja labā griba, rēķināšanās ar dzīvokļu īpašniekiem un izpratne, ka finanšu līdzekļi, ar kuriem apsaimniekotājs operē, ir mūsu visu – dzīvokļu īpašnieku – nauda un tāpēc ir tikai loģiski, ka arī mēs vēlamies iesaistīties svarīgu lēmumu pieņemšanā," saka G. Gardievite, kura pati ir Zilokalnu prospekta 20. mājas vecākā.
Tieši saskaršanās ar virkni problēmu, kādas ir arī citās daudzdzīvokļu mājās, bija stimuls veidot Dzīvokļu īpašnieku asociāciju, viņa norāda: "Kad mani ievēlēja par mājas vecāko, sāku rūpīgi pētīt dokumentus un visas izmaksas. Piemēram, kādā mēnesī norādīts, ka no mājas naudas atskaitīti 390 lati par mājas ārsienas šuvju hermetizēšanu, lai gan tur nekādi darbi nav veikti. Norādīju apsaimniekotājam, ka man kā mājas vecākajai šāda situācija nav pieņemama, ja tiek atskaitīta nauda par darbiem, kas nav veikti. Iedzīvotāji man ir uzticējuši šīs naudas pārraudzīšanu, tāpēc man ir tiesības prasīt apsaimniekotājam paskaidrojumus."
"Tā nebija viegla cīņa, bet mani atbalstīja iedzīvotāji, it īpaši pensionāri, kuri ir mājās un redz visu, kas notiek, kādi darbi tiek veikti un kādi ne. Kopīgiem spēkiem visu cītīgi fiksējām, un es varēju "Mālkalnei" pierādīt, ka daudzos jautājumos viņi ir kļūdījušies. Mājas kontā tika atmaksātas ievērojamas nelikumīgi iekasētās naudas summas, kas bija mērojamas pat tūkstošos. Tas viss manī radīja sašutumu, un nolēmu aicināt uz tikšanos citu māju vecākos, lai noskaidrotu, vai arī viņi ir saskārušies ar līdzīga rakstura jautājumiem. Uz tikšanos ieradās 26 māju vecākie, un sapratām, ka patiesi mums visiem ir ļoti līdzīgas problēmas. Tā arī radās doma veidot Dzīvokļu īpašnieku asociāciju, lai varam cits citu atbalstīt, pamācīt un kopīgi meklēt risinājumus," stāsta G. Gardievite.
Asociācijas valdes priekšsēdētāja ar konkrētiem piemēriem skaidro, kādos virzienos plānots turpmāk darboties un kādas problēmas risināt.
Visiem darbiem jābūt fiksētiem pirms to veikšanas
Faktiski visām mājām problēmas ir ļoti līdzīgas. Rudenī "Mālkalne" rīko māju vecāko sapulces, izsniedz nākamā gada izdevumu tāmi, jauno apsaimniekošanas maksu, tad likumā noteikto 30 dienu laikā māju vecākajiem jāsasauc iedzīvotāju sapulce, jāizrunā šie jautājumi, jāizlemj, kam piekrītam, kam ne, un jāiesniedz protokols. Līdz šim daudzām mājām šādi protokoli vispār neeksistēja. Tagad situācija ir mainījusies – šoruden notika ļoti daudzas sapulces, uz kurām asociācijas pārstāvji gāja un skaidroja, kā šos protokolus rakstīt.
"Ir jāsaprot, ka "Mālkalne" mums var piedāvāt, bet saimnieki esam mēs un mums pašiem jāizvērtē, kādus darbus veikt un ko var atlikt uz vēlāku laiku. Priecē arī tas, ka iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki un sapulces apmeklē ne vairs 10, bet dažkārt pat 70 procenti dzīvokļu īpašnieku. Lai nerastos konfliktsituācijas ar apsaimniekotāju, esam izvirzījuši prasību – informēt mājas vecāko par plānoto darbu pirms tā veikšanas," skaidro G. Gardievite. "Piemēram, ja plīsusi kāda caurule vai radies cits steidzams darbs – mājas vecākajam par to jābūt informētam, lai viņš var sekot darba izpildei un novērtēt padarītā kvalitāti. Visus šos darbus atzīmēju speciālā kladē un varu konkrēti pateikt, kas un kad mūsu mājā darīts. Man ir prieks, ka tādas pierakstu klades ievieš jau arī daudzi citu māju vecākie. Katru mēnesi par veiktajiem darbiem, tam patērēto laiku un izmantotajiem materiāliem ir jābūt pieņemšanas un nodošanas aktam, ko parakstījis un akceptējis mājas vecākais. Tikai tad apsaimniekotājs ir tiesīgs atskaitīt naudu.
Diemžēl ne visās mājās ir šāda kārtība, pie kuras būtu jāpierod arī "Mālkalnei", jo viņiem nereti joprojām "aizmirstas" pabrīdināt par notikušajiem darbiem. Salīdzinu savus pierakstus ar apsaimniekotāja datiem, un, ja ir nesakritība, man ir tiesības aktu neparakstīt un viņiem līdz ar to nav tiesību atskaitīt naudu. Aktā norādu, ka saskaņā ar mājas iedzīvotāju akceptēto protokolu par darbu veikšanu mani bija jābrīdina pirms to sākšanas, jo pēc mēneša vai diviem, saņemot rēķinu, vairs nevaru pārbaudīt un konstatēt, vai šādi darbi vispār bijuši. Piemēram, 2013. gada jūnijā pēkšņi saņēmām rēķinu 95 latu apmērā par elektriķa darba apmaksu, lai gan viņš šajā laika posmā pat mājas tuvumā nebija manīts. Vērsos ar pretenzijām, un naudu atskaitīja, bet cik mājām neko neatskaita? Asociācija plāno apkopot visu māju protokolus un sagatavot kopīgu vēstuli apsaimniekotājam, aicinot ievērot tajos fiksētās prasības."
Piecu māju problēma – brūkošie balkoni
Zilokalnu prospektā ir piecas mājas – nr. 16., 18., 20., 22. un 24., kuras celtas pēc viena projekta un kurām ir viena milzīga problēma – brūkošie balkoni. "Savas mājas vārdā pagājušā gada februārī uzrakstīju vēstuli pašvaldībai. Tajā bija teikts, ka, lai palīdzētu saglābt balkonus, lūdzam Ogres novada domi un mājas apsaimniekotāju "Mālkalni" iesaistīties šīs problēmas risināšanā, sniedzot profesionālu un finansiālu atbalstu mājas iedzīvotājiem. Finansiālu atbalstu lūdzam tieši balkona atjaunošanas projekta izstrādei un remontdarbiem, kas būtu tikai taisnīgi, jo dzīvokļu īpašnieki par šiem balkoniem, kas ir avārijas stāvoklī, gadiem ilgi ir maksājuši nodokļus kā par dzīvojamo platību, turklāt balkoni kritiskā stāvoklī bija vēl pirms dzīvokļu privatizācijas.
Saņēmām atteikumu. Atbildē teikts, ka, pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, mājas vecākajam vairākus gadus piedāvāta iespēja šo jautājumu kopīgi izlemt ar dzīvokļu īpašniekiem, pieņemt lēmumu par balkonu renovāciju, taču līdz šim brīdim "Mālkalne" nav saņēmusi atbildi uz šo piedāvājumu. Tā nav taisnība, šī vēstule ir tikai tāda atrakstīšanās bez vēlmes iedziļināties."
Visām mājām pietiktu ar vienu projektu
"Te rodas jautājums, vai tiešām daudzo gadu gaitā nebija iespējams šīm mājām izstrādāt vienotu projektu un kaut daļēji palīdzēt ar finansējumu projektēšanas izdevumu segšanai?" jautā Dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētāja. "Tā vietā apsaimniekotājs pagājušā gada rudenī piedāvāja katrai mājai atsevišķi pasūtīt divus tūkstošus latu vērtu projektu balkonu renovācijai. Tātad, sarēķinot kopā, piecām mājām šis projekts, kas būtu visām identisks, kopumā izmaksātu 10 tūkstošus latu...
Protams, iedzīvotāji šim piedāvājumam nepiekrita, vēl jo vairāk tāpēc, ka 2001. gadā jau ir bijis izstrādāts tehniskais projekts tieši šīm piecām mājām balkonu remontam, par ko no katras mājas konta atskaitīti aptuveni 700 latu. Šis projekts nezināmu iemeslu dēļ tā arī netika realizēts. Tad jājautā, kāpēc no iedzīvotājiem tika paņemta nauda, ja nebija nekādas tālākās virzības? Kāpēc mums atkal būtu jāizstrādā kaut kas no jauna, ja faktiski māju konstrukcijās nekas nav mainījies?
Protams, būtu nepieciešams šo projektu atjaunināt atbilstoši visām šodienas tehniskajām prasībām, tomēr tas būtu krietni lētāk, nekā visu atkal sākt no gala. Faktiski šis ir jautājums, kas visām mājām jārisina kopīgi, un asociācija plāno iesaistīties, atkārtoti vēršoties pašvaldībā, nu jau piecu māju vārdā. Uzskatu, ka ir jāgatavo visām mājām kopīgs projekts, jāizsludina konkurss darbu veicējiem, kas to varētu realizēt pa daļām, piemēram, vienā sezonā katrai mājai no augšas līdz apakšai saremontēt vienu posmu, tā četru līdz piecu gadu laikā balkonu jautājums būs atrisināts, un arī iedzīvotājiem tas finansiāli nebūtu tik smagi.
Latvijā ir ļoti daudz 602. sērijas māju, var taču arī painteresēties, varbūt kaut kur jau ir rasts risinājums šai problēmai, varbūt ir jau izstrādāts projekts. "Mālkalne" piekrīt, ka balkoni jāremontē, tikai viņi nevēlas ieklausīties mūsu iespējās, un nav arī saprotams, kur radusies viņu minētā mistiskā summa – divi tūkstoši latu katrai mājai par projekta izstrādi, ja vēl pat nav zināms, kas šo projektu varētu izstrādāt..."