Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Antīkajā Romā bija kāds politiķis, kurš vēlējās konkurējošas valsts sagrāvi. Viņš to vēlējās tik ļoti, ka katras savas runas beigās piebilda, ka šai valstij ir jābūt sakautai un iznīcinātai. Ko tas māca kristiešiem šodien, kad vēlamies aizstāvēt dzīvības svētumu un iebilst abortam? Manuprāt, tas mums māca to, ka mums ir par šo tematu jāgrib runāt un savu viedokli labi aizstāvēt.

Kādam var rasties jautājums: kāpēc kristiešiem par abortu jāgrib runāt? Uz šādu jautājumu varu dot tikai savas personiskās atbildes. Varbūt tāpēc, ka jautājums skar ne jau tikai nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību, lai arī tas, manuprāt, jau ir pietiekams arguments. Varbūt tāpēc, ka aborta izraistītā traģēdija skar arī abus bērna vecākus un cilvēkus ap tiem. Galu galā, varbūt tāpēc, ka šis jautājums arī vistiešākajā viedā skar Dievu Radītāju un Pestītāju.

Domāju, svarīgākais diskusijā par abortu ir noraidīt jebkādu attaisnojošu terminoloģiju. Cilvēkam ir tendence grēcīgas, neglītas vai pat noziedzīgas lietas pārdēvēt jeb pārsaukt daudz skaistākos vārdos. Ar to tiek panākta zināma domāšanas maiņa, un tad ar grēku ir vieglāk sadzīvot. Piemēram, nelaulāts seksuāls partneris tiek saukts par draugu. Nenoliedzami, tas skan daudz labāk, nekā šadu cilvēku saukt par piegulētāju vai maukuli. Ja skan labāk, tad grēku var arī vieglāk pieciest un pievērt uz to acis. Tāpēc, pirmkārt, ir nepieciešamība saukt lietas patiesajos vārdos. Aborts ir slepkavība, t.i., tā ir cilvēka dzīvības atņemšana. Turklāt es gribētu sacīt, ka tā ir prettiesiska, jo šim cilvēkam pat netiek dota izvēle. Šo cilvēku abortē – vienkārši sarausta gabalos un iztīra. Protams, pats slepkavības fakts jau ir drausmīgs, bet vai šāds cilvēka nogalināšanas veids nepadara visu lietu vēl smagāku!?

Otrkārt, ir svarīgi redzēt sievietes un vīrieša iesaisti šī jautājuma risināšanā. Ābeces cienīga patiesība ir atziņā, ka bērni nerodas no mātes vēlmes vien. Tātad runai nekad nevajadzētu būt tikai par mātes lomu. Ja nu kāds vēlas runāt par "izvēli", šķiet, labākais konteksts ir to darīt, pievēršoties vīrieša un sievietes darbībai (seksuālam aktam), kuras rezultātā rodas vienam vai tiem abiem "nevēlams" bērns. Tādā kontekstā var runāt par "izvēli", jo absolūti lielākajā daļā abortu runa nav par vardarbīga seksuāla kontakta (izvarošanas) ceļā sākušos dzīvību. Tātad, ar labprātīgu lēmumu vai maldu ceļā abas puses ir stājušās dzimumattiecībās, izdarījušas izvēli. Tātad runāt par viena cilvēka (mātes) atbildību nav ne godīgi, nedz arī loģiski.

Te mēs skaram jau saistītu sfēru, kuru vairāk izvērst tagad nevaram. Bet grēcīga dzimumsakara veikšana ir cilvēka vērtībās balstīta izvēle. Šīs izvēles izdarīšanas brīdī cilvēki no malas var ietekmēt ļoti maz, lai palīdzētu. Zinu, šinī brīdi pār mani sāk birt apzīmējumi, kas iekļauj vārdu "farizejs", bet, manuprāt, jautājums par vērtībām ir neizbēgami saistīts ar mūsdienu kultūras propogandētā izlaidīgā dzīves rezultātu – abortu. Citiem vārdiem, jo vairāk tiks runāts par otru bērna tapšanā iesaistīto pusi (proti, tēviņu), jo godprātīgāks būs sarunas saturs.

Treškārt, aborts ir problēma arī visai sabiedrībai (proti, kādas sabiedrībā ir vērtības, ko tā aizstāv). Atbildība skar ne tikai aborta veicējus, nedz arī tos vien, kuri to atbalsta. Tā ir problēma katram no mums, mēs visi esam savā veidā atbildīgi, ja vien pret to aktīvi neiestājamies. Tomēr, vai aborta aizliegšana nav viena no bīstamākajām lietām šajā problemātikā? Ar to aborta veicēji un pasūtītaji (ievērosim – ne vien mātes) tiek iedzīti pagrīdē. Sabiedrībai būtu jāspēj uzņemties rūpes un nepieciešamā līmenī dot iespēju bērnam nākt pasaulē. Kāpēc visai sabiedrībai? Tāpēc, ka aborts ir visas sabiedrības problēma.

Tomēr tas vēl nebūs gana labi, ja kristieši iebilstu un palīdzēt praktiski bernam nākt pasaulē, lai arī tas būtu daudz labāk, nekā nelikties ne zinis. Aborta pasūtītājiem un veicējiem ir ne vien jāsludina Dieva Vārds tā smagumā, bet vēl vairāk – jāsludina Dieva Vārds tā žēlastībā.

Spriežot pēc statistikas, mūsu sabiedrībā ir milzīgs daudzums sieviešu un vīriešu, kuri jau veikuši un pasūtījuši abortus. Cik man zināms, neviens no tiem nekad nav lielījies ar šo faktu, bet gan slēpis un pats sev to noliedzis (sevi aizbildinādams). Kāpēc tā, ja abortam (kā apgalvo tā atbalstītāji) ir tīri "izvēles" vai regulējoša funkcija? Laikam tomēr kaut kas nav kārtībā, varbūt viņi jau bauda kaut ko no Dieva soda. Tāpēc arī šiem cilvēkiem vajag zināt patiesību, un vēl vairāk – vajag Evaņģēliju. Viņiem vajag pastāstīt par Dieva taisnajām dusmām un Kristus piedodošo žēlastību. Jo Dievs Kristū pieņem katru grēku nožēlotāju. Kristus arī ir tapis nelietīgi nokauts, bet spējis piedot Saviem slepkavām. Katrs no mums, mēs grēcinieki, esam Kristus slepkavas, kuriem Kristus piedevis. Viņš vislabāk zinās, kā piedot tiem cilvēkiem, kuri veikuši paši, atbalstījuši vai ignorējuši abortu. Ceru, ar Dieva palīgu kristieši nekad nepārstās sludināt Dieva žēlastību.

Noslēgumā, šīs gan ir tikai teorētiskas viena cilvēka pārdomas. Tomēr varbūt ir veids, kā mazināt abortu skaitu, jo tā ir traģēdija gan nedzimušajam bērnam, gan viņa vecākiem, gan arī visai sabiedrībai! Varbūt katrs no mums var jau tagad kaut ko darīt lietas labā, kaut vai lūdzot Dievu? Domāju, Viņš dos pareizo atbildi pareizajā laikā.