01.04.2018 15:44

"Baltā flīģeļa" koncertflīģelis – instruments mājas vērtībā

Autors  Marta Dzintare
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
"Baltā flīģeļa" koncertflīģelis – instruments mājas vērtībā Jānis Tretjuks un Marta Dzintare

Siguldas Mākslu skola "Baltais flīģelis" nav tikai ēka flīģeļa formā. Arī skolas koncertzālē atrodas flīģelis. Tiesa, ne balts, bet melns.

Jau 13 gadus mūzikas skolas audzēkņiem un viesmāksliniekiem ir iespēja spēlēt instrumentu, kas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pasaulē, – koncertflīģeli, ko ražojusi firma "Steinway & Sons". Tā cena 2005. gadā bija aptuveni 80 000 latu. Tas ir vērtīgākais mūzikas instruments ne tikai "Baltajā flīģelī", bet visā Siguldas pilsētā.

Kā mūzikas skola tika pie flīģeļa mājas vērtībā, ar ko tas tik īpašs, kā flīģelis tiek uzturēts darba kārtībā, stāsta Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" klavierspēles pedagogs Arnolds Dimants. Starp citu, Arnolds un viņa dzīvesbiedre Agra bija pirmie, kas pirms 13 gadiem sniedza nelielu priekšnesumu klātesošajiem, muzicējot uz tikko uzstādītā instrumenta.

– Kā Mākslu skola "Baltais flīģelis" tika pie tik smalka instrumenta – "Steinway & Sons" koncertflīģeļa?
– Tad jāatskatās "Baltā flīģeļa" ēkas tapšanas vēsturē. "Baltais flīģelis" ir salīdzinoši jauna ēka – tā tika atvērta 2001. gada 1. septembrī kā mūzikas skola, mākslas skola un bērnu bibliotēka. Tagadējo nosaukumu – Mākslu skola "Baltais flīģelis" – iestāde ieguva 2009. gadā pēc reorganizācijas, kad tika apvienotas mūzikas un mākslas skolas. Jau tūlīt pēc skolas atklāšanas bija skaidrs, ka "Baltā flīģeļa" koncertzālē ir nepieciešams koncertflīģelis. Toreiz Mūzikas skolas direktors bija Valdis Milčs, kurš vadīja skolu no 1979. līdz 2007. gadam. Viņš bija noskaidrojis, ka ir tāda vācu firma "Grotrian-Steinweg", kas ražo flīģeļus. Tajā laikā viņi ienāca Austrumeiropas tirgū ar labu cenas piedāvājumu.

Toreizējai mūzikas skolas mācību daļas vadītājai Inesei Zagorskai bija sadarbība ar Skotu draudzības biedrību, kura apsolīja ziedojumu "Grotrian-Steinweg" flīģeļa iegādei. Tas maksāja aptuveni 30 000 latu. Mēs, divi skolas pārstāvji, aizbraucām uz Braunšveigu Vācijā un izvēlējāmies flīģeli. Vairākus mēnešus tas bija mums rezervēts, taču beigās pirkumu nācās atteikt, jo solīto ziedojumu tā arī nesaņēmām. Vēlāk Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis mūzikas skolas 45 gadu jubilejā solīja, ka pašvaldība sagādās skolai flīģeli. Un šoreiz jau runa bija par "Steinway & Sons".

– Kāpēc tieši "Steinway & Sons"?
– Protams, ir arī citu firmu koncertflīģeļi, taču šie ir īpaši ar savu skanējumu. Lielākā daļa pianistu "Steinway" instrumentus uztver kā skaņas etalonu. Savulaik ir bijuši dažādi pārmetumi "Steinway", ka viņi uzspiež savu skanējumu un pārējiem neļauj izpausties. Taču arī mūsdienās vēl joprojām šīs firmas flīģeļi pianistu aprindās tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē. Tiesa, skaņas kvalitāte ir atkarīga arī no pianista meistarības. Cilvēkam, kurš nav spēlējis klavieres, šķitīs, ka atšķirības nav. Bet pianisti to spēj novērtēt. Ir patīkami, kad atbrauc kolēģi no citām mūzikas skolām un saka: jums gan ir labs instruments! Pat pēc 13 gadiem flīģelis nav zaudējis kvalitāti.

Uzņēmumam "Steinway & Sons" ir sena vēsture. Tās izveidotājs ir Henrijs Steinvejs (Henry E. Steinway / Heinrich Engelhard Steinweg), kurš, pirms 19. gadsimta vidū pārcēlās uz Ameriku, 30 gadus ražoja flīģeļus Vācijā. Pēc pārcelšanās uz ASV viņš 1853. gadā nodibināja uzņēmumu "Steinway & Sons". Šobrīd uzņēmumam ir divas bāzes vietas – Ņujorkā un Hamburgā. Taču klīst runas, ka nu jau arī "Steinway" ražošanu pārņem ķīnieši. Mūsu flīģelis gan ir ražots Vācijā.

1867. gadā izdevums “Harper’s Weekly” publicēja karikatūru, kurā parādīta cilvēku pēkšņā vēlme kļūt par pianistiem pēc tam, kad viņi dzirdējuši “Steinway & Sons” klavieres Parīzes izstādē.1867. gadā izdevums “Harper’s Weekly” publicēja karikatūru, kurā parādīta cilvēku pēkšņā vēlme kļūt par pianistiem pēc tam, kad viņi dzirdējuši “Steinway


– Kā flīģelis tiek uzturēts darba kārtībā?
– Cenšamies to saudzēt, lieki nekustināt. Flīģelis gandrīz visu laiku atrodas uz skatuves, tam ir īpašs pārklājs, un to var arī aizslēgt. Protams, flīģelis ir regulāri jāuzskaņo, it īpaši pēc intensīvas muzicēšanas. Pirms atbildīgiem koncertiem tas vienmēr tiek uzskaņots. Skaņotāji brauc no Mūzikas akadēmijas. Vislabāk, ja to skaņo viens cilvēks. Tāpat arī ik pa laikam nepieciešama intonēšana jeb skanējuma izlīdzināšana.

– Ar ko atšķiras klavieres, flīģelis, pianīns?
– Ja mēs sakām "spēlēt klavieres", to var attiecināt gan uz flīģeli, gan pianīnu. Flīģelī stīgas novietotas horizontāli, savukārt pianīns ir klavieres, kurās stīgas novietotas vertikāli. Flīģeļi iedalās vēl sīkāk. Ir koncertflīģeļi, kas domāti koncertzālēm, un to garums ir aptuveni 2,80 metri. Mazākās telpās lieto salonflīģeļus, kuru garums ir aptuveni divi metri, vai kabinetflīģeļus, kas ir vēl īsāki.

– Vai piekrītat uzskatam, ka klavieres ir galvenais, vissvarīgākais mūzikas instruments?
– Es teiktu, ka klavieres ir vispieejamākais mūzikas instruments tādā ziņā, ka jebkurš, pat mazs bērns, var no tā izdabūt kādu skaņu. Lai spēlētu citus instrumentus, tomēr nepieciešams vairāk sagatavoties. Par galveno mūzikas instrumentu klavieres uzskata tādēļ, ka gandrīz visi komponisti un mūziķi, kas spēlē kādu citu instrumentu, prot spēlēt arī klavieres.

Bet, ja skatāmies, kuram instrumentam ir visbagātīgākā skaņa, tad šajā ziņā nekas nevar pārspēt ērģeles. Ceru, ka kādudien arī "Baltajā flīģelī" audzēkņiem būs iespēja mācīties ērģeļspēli.

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem ir iespēja spēlēt koncertflīģeli, uz kura muzicējis gan Vestards Šimkus, gan citi slaveni mākslinieki. Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem ir iespēja spēlēt koncertflīģeli, uz kura muzicējis gan Vestards Šimkus, gan citi slaveni mākslinieki.