Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Graudus kaltēt nevajadzēs
Lēdurgas novada SIA "Aijaži" agronome Laima Aņisimova stāsta, ka ziemāju, auzu un miežu lauki jau ir nokulti. "Salīdzinājumā ar pagājušo gadu raža ir laba, bet mazāka," atzīst pieredzējusī agronome. "Šovasar mazlietiņ par lielu bija sausums un karstums. Tas ietekmēja vasarāju cerošanu, jo pēc graudu sadīgšanas tāda īsta cerošana kā citus gadus nemaz nebija. Visi procesi augos virzījās uz priekšu ļoti strauji un sasteigti. Lai veidotos spēcīgāka sakņu sistēma, graudaugiem optimālā temperatūra ir līdz 25 grādiem virs nulles."

Šogad nokultie graudi ir sīkāki, tāpēc to tilpuma masa ir mazāka. Arī iepirkuma cenas ir mazākas. "Toties šogad graudus varēja nokult bez kaltēšanas, jo gan augšanas, gan ražas novākšanas laikā dienas bija siltas un sausas. Pagājušajā gadā graudu ražas bija lielas, iepirkuma cenas bija labas, taču arī kaltēšanas izmaksas bija augstas," rezumē L. Aņisimova.

Valgmes bija tik, cik no rasiņas padzērās
Inčukalna novada ZS "Zemzarīši" saimnieks Andrejs Smilga stāsta, ka šogad audzējis vasaras miežus un tritikāli – labības augu, kas izveidots, krustojot kviešus un rudzus. Abas kultūras viņa saimniecībā audzētas lopbarībai, un graudus gan pārdos, gan mainīs pret kombinēto lopbarību govīm.

"Visus sējumus jau esmu nokūlis. Par graudu ražu nevaru sūdzēties, lai gan tā ir mazāka nekā pērn," vērtē saimnieks. "Man nav izteikti laba graudu zeme, tāpēc vidēji varu novākt 3,5 līdz 4 tonnas no hektāra. Šogad tritikāli novācu apmēram 3,2 tonnas no hektāra."

To, kā padodas labība, lielā mērā ietekmē laika apstākļi. "Pavasarī uznāca tādi lietus gāzieni, ka vietām dīgsti slīka ūdenī un daļa sējumu iznīka pārliekā mitruma dēļ," skaidro A. Smilga. "Pēc tam uznāca sausums. Visapkārt lija, pie "Sēnītes" nogāza baltu ūdeni, bet Inčukalnā nenokrita ne pile. Graudaugu vārpas bija smukas, bet valgmes tām bija tik, cik no rasiņas padzērās, tāpēc graudi ir smalkāki."

Ziemāji padevušies ražīgāki
Krimuldas pagasta ģimenes uzņēmuma SIA "Cikl" saimnieks Vladimirs Viguļars savos laukos ir pabeidzis vasaras miežu un vasaras kviešu kulšanu. Vairums novākto graudu ir lopbarības kategorijas un tikai pavisam nedaudz – pārtikas. Tāpat kā citiem saimniekiem, arī viņam raža nedaudz mazāka kā pērn – 3–3,1 tonna no hektāra. Apmēram par 25 % šogad kritušās arī graudu iepirkuma cenas.

"Mēs audzējām tikai vasaras miežu un kviešu šķirnes. Grūti pateikt, kāpēc, bet labībai, ko iesējām agrāk, bija mazāka raža nekā vēlāk sētajai. Paldies Dievam, ka šovasar bija silts laiks, vienīgi mitruma pietrūka," atzīst V. Viguļars. "Savukārt tie, kuri audzēja ziemas šķirnes, novāca par divām tonnām vairāk graudu no hektāra salīdzinājumā ar vasarājiem."

Iepriekš:
Pierīgas graudkopji gaida sauli