16.05.2012 14:01

Saulkrasti, Sigulda, Carnikava – starp atpalikušākajiem Baltijas kūrortiem

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Saulkrasti, Sigulda, Carnikava – starp atpalikušākajiem Baltijas kūrortiem Raivis Bahšteins

Latvijas kūrortu statuss nav nostiprināts likumos, tādēļ tie būtiski atpaliek ne tikai no daudzām Eiropas valstīm, bet arī no Lietuvas un Igaunijas kūrortiem.

"Ja kūrortu attīstība netiks iekļauta Nacionālā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam, tad šī atšķirība būs vēl būtiskāka," atzīst Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis, rezumējot pirmos iespaidus par 17. Eiropas Kūrortu asociācijas kongresu, kas šonedēļ notiek Jūrmalā.

Māris Dzenītis norāda uz vājo Latvijas valsts ieinteresētību, par ko liecina arī pārstāvniecība kongresā. "Šeit taču pulcējušies kūrortu vadītāji un speciālisti no tik daudzām Eiropas valstīm! Taču no Latvijas pat par nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas pārstāvju te nav! Ir vienīgi Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs. Tāpat nav arī Latvijas politiķu, lai gan pirms vēlēšanām bija tik daudz solījumu aizstāvēt tūrisma nozarē strādājošo intereses," nožēlu pauž M. Dzenītis.

"Īpaši mani šobrīd satrauc iespēja, ka kūrortu attīstība varētu palikt ārpus Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam prioritātēm, tādējādi ietekmējot arī struktūrfondu sadali. Lai nenotiek tā kā iepriekšējā plānošanas periodā, kad Lietuvas un Igaunijas kūrorti attīstījās, bet Latvijā, bez investīcijām atjaunotnē, šī nozare eksistēja uz iznīcības robežas," norāda M. Dzenītis.

"Uzskatu, ka Lietuvā un Igaunijā kūrorti attīstās straujām tāpēc, ka to darbības specifika ir atrunāta likumos, kā arī tāpēc, ka kūrortu attīstība ir noteikta par vienu no prioritātēm, tai skaitā iekļaujot to attiecīgajos nacionālās plānošanas dokumentos, bet Latvijā tā nav. Latvijā politiķi un ierēdņi tikai vārdos izpaužas par kūrortu attīstību, ar to saistīto pievienotu vērtību un eksporta potenciālu, taču tālāk par frāzēm nekas nenotiek.

Ir likumā beidzot jānosaka kūrorta statuss, tādējādi radot bāzi mērķtiecīgai un ilgtspējīgai kūrortu attīstības politikai Latvijā. Ar kūrorta statusa ieviešanu tiktu precīzi noteikti kritēriji, lai konkrētā teritorija atbilstu kūrortu statusam. Tas valstij neuzliktu finansiālas saistības, bet tikai ilgtermiņā regulētu pašvaldību attīstību," norāda Māris Dzenītis, atgādinot, ka Latvijas Kūrortpilsētu asociācija jau atkārtoti ir aicinājusi paātrināt grozījumu virzīšanu Tūrisma likumā."

Kā skaidro speciālists, kūrorta statuss ir instruments, ko izmantot pašvaldību mērķtiecīgai attīstībai. Bez Tūrisma likuma grozījumiem kūrorta jomā, nevar tikt veikti nepieciešamie grozījumi arī Aizsargjoslu likumā. Normatīvo aktu sakārtošana veicinātu uzņēmējdarbības un investīciju vides stabilu attīstību, plānveidīgu un ilgtspējīgu veselības tūrisma produktu veidošanu un attīstību.

Latvijas Kūrortpilsētu asociācija ir vairāku Latvijas kūrortu dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijā. Kā Latvijas kūrorti biedrības mājas lapā uzskaitītas Jūrmala, Ogre, Salacgrīva, Saulkrasti, Sigulda, Carnikava un Līgatne.