Padomju okupācijas laikā Latvijas brīvības cīnītāji tika apcietināti, tiesāti, spīdzināti, likti cietumā, izsūtīti uz nometnēm Sibīrijā vai izsūtīti no valsts. Tas notika ne tikai Staļina laikā, bet regulāri, visos padomju varas okupācijas gados, līdz pat 1989. gadam. Bija aizliegts izkārt sarkanbalto karogu, pieminēt brīvo Latviju, sapulcēties mājas draudzēs (tātad bez čekas kontroles) un lūgt Dievu, aizliegts runās kritizēt nekārtības un iekārtu, paust savas domas.
Varas ienaidnieka zīmogu uzlika ne tikai drošības komitejas apcietinātajiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem. Tiem bija ierobežotas iespējas iegūt izglītību, veidot profesionālo karjeru, strādāt labi apmaksātu darbu. Lai gan pretošanās kustības dalībnieki formāli pēc likuma skaitās tikai brīvības cietumnieki, tomēr zinām, ka arī viņu tuvinieku loku komunistiskā sistēma izslēdza no sabiedrības un liedza izdzīvošanas pamattiesības. Dažus nepaklausīgos ieslodzīja trako namā, un tagad pat grūti pierādīt, ka patiesībā tas bija apcietinājums. Šie cilvēki ar savām dzīvēm rādīja, ka tautas gars nav salauzts. Viņu patiesības mīlestības un drošsirdības dēļ mums atkal ir brīva valsts. Absurdā veidā komunistu sistēmas represijas izrādījušās paliekošas un ietekmējušas brīvības cīnītāju vecuma pensijas, ko viņi saņem no Latvijas valsts.
Otrajā plānā Latvijas neatkarības kustības dibinātājs Gunārs Astra, labajā pusē dzejnieks Knuts Skujenieks (aptuveni 1976-1979.g.)
Nav zināms, cik liela būtu Gunāra Astras pensija, ja viņš būtu dzīvs, bet viņa cīņubiedrs, Trīszvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns (dzimis 13.08.1949.), viens no Latvijas Neatkarības kustības dibinātājiem un vadītājiem, grupas "Helsinki-86" dalībnieks, pašlaik saņem pensiju 90,35 EUR un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu 100 EUR mēnesī.
Par savu nacionālpolitisko darbību un reliģisko pārliecību kā "sevišķi bīstams valsts noziedznieks" viņš no 1983. līdz 1987. gadam pavadījis Permas speciālā režīma tā saucamajā "darba labošanas nometnē", pēc atgriešanās Latvijā viņš drīzumā tika izsūtīts ārpus PSRS. Latvijā kopā ar ģimeni viņš atgriezās tikai 2003. gadā, jau pirmspensijas vecumā.
Arī daudzi citi brīvības cīnītāji dzīvo galējā nabadzībā, tādēļ 2016. gada aprīlī tapa pilsoņu grupas iesniegums, lai panāktu lielāku valsts atbalstu. Parakstītāju vidū ir rakstnieki Nora Ikstena, Liāna Langa, Otto Ozols, uzņēmējs Vilis Vītols, zinātnieks Ivars Kalviņš, arhibīskapi Jānis Vanags un Pēteris Sproģis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Grupas pārstāvji tika uzaicināti uz NA valdes sēdi, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, "Vienotības" un ZZS Saeimas frakcijas sēdēm.
No kreisās stāv: Pāvils Brūvers, Pēteris Lazda, Ģederts Melngailis, Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris, Daniels Brūvers, Olafs Brūvers, sēž: Gunta Rožkalne, Lidija Lasmane – Doronina, Paulis Kļaviņš, Dzirdra Liepiņa, Rudīte Brūvere, Rita Brūvere, Liene Liepiņa, priekšā Silvija Ludvika un Ieva Kļāviņa. (2012.gada septembris, P.Kļaviņa grāmatas “Gaismas akcija” atvēršana)
No budžeta veidošanas viedokļa, kā vienkāršākais risinājums tika ieteikts palielināt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka pabalstu, ko administrē Aizsardzības ministrija, jo speciālās pensijas piešķiršanu lielākā daļa mērķgrupas varētu nesagaidīt. Priekšlikums guva vairāk vai mazāk formālu atbalstu visās frakcijās un koalīcijas partijās, un ir paredzams Saeimas vairākuma atbalsts budžeta pozīcijas palielināšanai.
Ja budžets tiks apstiprināts, tad jau ar 2017. gada janvāri nacionālās pretošanās kustības dalībnieki saņems ap 300 EUR lielu pabalstu, kas nodrošinās cilvēcīgus dzīves apstākļus cilvēkiem, kuri mūsu valsts atjaunošanai ziedojuši savus mūža gadus, veselību un bija gatavi atdot arī savas dzīvības.
Iniciatīvas grupas pārstāvji izsaka pateicību visām Saeimas koalīcijas frakcijām, deputātiem un cilvēkiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu un nobalsos par to, pieņemot nākamā gada budžetu.
Jebkurai tautai, arī latviešiem ir mazas izdzīvošanas izredzes, ja tā neatceras savus varoņus un tiem nepateicas. Šis MK lēmums ir viens no svarīgākajiem Latvijas simtgades sagaidīšanas pasākumiem.
Uzziņai:
Likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" tika pieņemts 1996. gada 10. maijā un kopš tā laika Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki saņem pabalstu no Aizsardzības ministrijas. Līdz februārim pabalsts bija 71,14 EUR jeb 50 latu mēnesī, kopš 2016. gada februāra tika nedaudz palielināts un ir 100 EUR mēnesī. Tomēr 1996. gadā piešķirtais pabalsts bija lielāks par minimālo algu (1996.gadā minimālā alga bija 38 LVL), tādēļ iniciatīvas grupa sniedza priekšlikumu pabalstu piesaistīt minimālajai algai. Iniciatīvas mērķgrupa ir aptuveni 360 nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Nav paredzams, ka viņu skaits pieaugtu, drīzāk tas ļoti strauji sarūk.