Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šīm ziņām sekoja vairāku izglītības nozaru biedrību lūgums IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Arī es runāšu par to pašu – par jezgu, kas sacelta ap zināmo skolotājas Ivetas Ratinīkas "tvītu" par aizrādījumu, kurš viņai izteikts sakarā ar rupja Agneses Krivades dzejoļa iztirzāšanu skolā. Mani pats notikums īpaši nepārsteidza: par ambiciozu cilvēku neprasmi uzklausīt kritiku es vairs nebrīnos, bet skolas vadības reakcija man šķiet gluži normāla un adekvāta.

Godīgi sakot, es nebūtu varējusi iedomāties, ka vienkāršais priekšlikums ierakstīt Izglītības likumā vārdu "tikumība" ar atsauci uz Satversmi, izraisīs tādu pretestības lēkmi publiskajā telpā.

Apmēram pirms mēneša, Saeimas galīgā balsojuma priekšvakarā, LNT "Dombura studijā" notika diskusija par Satversmes preambulu, kurā piedalījās arī žurnāla "Rīgas laiks" galvenais redaktors, filozofs Uldis Tīrons.

Laiku pa laikam cilvēces vēsturē pienāk brīži, kad nākas uzrakstīt to, kas agrāk bijis pats no sevis saprotams arī nerakstīts.