– Sekundes sešas tūkstošdaļas līdz bronzai ļoti kremt?

Andris: – Patiesībā esam ļoti priecīgi, jo tik labi Siguldas posmos mums vēl nekad nebija gājis. Protams, par tām sešām tūkstošdaļām ir neliels sarūgtinājums, bet ko lai dara. Kopumā esam apmierināti, varbūt būsim atraduši recepti Siguldas trasei, kas mums līdz šim nebija sevišķi veiksmīga, – te notiks 2015. gada pasaules čempionāts. Ja reiz konkurenti ir vēl ātrāki, darba mums pietiks.

– Vai ir nojausma, kur šīs tūkstošdaļas zaudējāt?

– Tas ir pārāk netverams mirklis un to var atrast katrā epizodē. To var ietekmēt maza vēja pūsmiņa vai par pāris centimetriem pacelta galva. Arī veiksmes faktors.

Sekundes sešas tūkstošdaļas līdz goda pjedestālam

– Ar ko izdevies beidzot "atkost" mājas trasi?

– Nedaudz esam pamainījuši tehniku. Ilgu laiku bija tā, ka trasi šeit varam precīzi izbraukt aizvērtām acīm un it kā viss ir kārtībā, bet finišā rezultāts nav gaidītais. Tagad ejam uz risku, lai kamanas būtu ātrākas, bet tajā pašā laikā arī grūtāk kontrolējamas. Jāturpina braukt un riskēt, tad viss būs kārtībā.

– Citi dalībnieki sūdzējās, ka šodien traucējis brāzmainais vējš.

– Mums palīdzēja tas, ka komandas biedri iepriekš pabrīdināja, kādi ir apstākļi trasē. Pirmajā braucienā bija neliels pārsteigums, ka, izbraucot no priekšpēdējās virāžas, tas vējš ir tik liels. Bet mēs tam bijām gatavi.

– Šogad braucat ar jaunām kamanām. Kā sezonas gaitā mainās izjūtas?

– Pirmos trīs Pasaules kausa posmus tiešām braucām ar jaunajām kamanām, lai tās notestētu, jo tas ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Treniņu režīmā tas nav iespējam. Siguldā no tā atkāpāmies, jo gribējās iegūt papildu pārliecību un iet uz maksimālo rezultātu, tāpēc paņēmām vecās, mazliet uzlabotās kamanas.

Juris: – Noteikti turpināsim strādāt un vēl vairākus posmus ziedosim jauno kamanu testēšanai, lai tās izveidotu labākas par šīm. Vienīgais, ka tas mums maksā rezultātus sacensībās.

Andris: – Uz aci no malas to varbūt nevar pamanīt, bet atšķiras regulējumi tām kamanām, ar kurām mēs esam nobraukuši tikai trīs posmus, un tām, ar kurām esam nobraukuši četrus, piecus gadus. Domāju – ja jau tagad abas kamanas ir diezgan līdzīgas, jaunās ar laiku varētu kļūt vēl labākas par šīm.

Juris: – Tikai sacensībās visi iet uz pilnu banku. Treniņos daudzi slēpjas, un arī mums varbūt ne vienmēr kamanas slīd kā gribētos. Bet, ja paskatāmies tendenci sacensībās, liekas, ka viss ir kārtībā, ejam pareizajā virzienā. Galvenais ir nenobīties un turpināt strādāt. Paldies visiem, kas deva mums iespēju strādāt ar jaunajām kamanām, – gan federācijas, gan mūsu pašu atbalstītājiem, arī Siguldas pašvaldībai.

– Kā vērtējat pašreizējo fizisko kondīciju?

Andris: – Paldies Jānim Liepam, kurš turpina strādāt ar mums, lai arī vairs nav Latvijas izlasē. Strādājam pēc viņa programmas. Fiziskā kondīcija patiešām ir laba, bet mēs vēl tikai ejam uz to, lai labākā forma būtu pasaules čempionāta laikā.

– Olimpiskajā Soču trasē esat bijuši divas reizes pusgada laikā. Vai bija kāda atšķirība?

– Ļoti liela, kā diena pret nakti!

Juris: – Pavasarī, kad bijām pirmo reizi, trase bija tik tikko atvērta, ledus kārtiņa bija ļoti plāna, viegla. Tagad rudenī ledus bija tāds biezs, virāžām ieejas un izejas pielietas, pavisam cita braukšana. Bet emocijas tāpat ir pozitīvas, patīk tur braukt.

– Šīs atšķirības trasē – jums tas ir labāk, sliktāk vai vienkārši citādāk?

Andris: – Citādāk! Pasaules kausa pēdējā posmā ledus tur droši vien atkal būs atšķirīgs, un visiem būs jātiek galā ar šīm izmaiņām. Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam izmēģinājuši gan tādu, gan tādu ledu.

– Februāra sākumā Vistlerā notiks pasaules čempionāts. Ar ko rēķināties?

Juris: – Tur ir pārbūvēta starta estakāde. Pagājušajā gadā mēs Pasaules kausa posmu Kanādā izlaidām, turklāt citi tur vēl arī divas nedēļas trenējās. Kāds starts Vistlerā ir tagad, ieraudzīsim tikai tad, kad aizbrauksim. Bet cīnīsimies un medaļas nevienam nedāvināsim!

– Pasaules kausa kopvērtējums acīmredzot nav jūsu šīs sezonas prioritāte?

– Mūsu divi galvenie mērķi šosezon ir pasaules čempionāts un Pasaules kausa pēdējais posms Sočos.