Ir jājautā, pēc kādiem principiem un argumentiem ir vadījušies tiesneši, izvērtējot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas nolēmumu, jo Latvijas likumdošana tā gan laikam nebūs.

Spriežot pēc tiesas lēmuma, kasācijas sūdzības iesniedzējam pašam jāmeklē atbildes, par ko esmu notiesāts, jo Senāts aprobežojas ar vispārīgām standarta frāzēm, ka manis norādītie tiesību normu pārkāpumi ir nepamatoti un formāli. Kāpēc? Skaidrojumu uz šo jautājumu Senāts lēmumā nav sniedzis. Iespējams, tā vairs nav Latvijas Republikas tiesas kompetence un atbildes jāmeklē Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Pamatotas šaubas par lēmuma objektivitāti rada tas, ka tiesa par mazsvarīgu apstākli atzīst apsūdzības uzrādīšanu personai par likuma normu pārkāpšanu laika periodā, kad šāds likums jau bija zaudējis spēku.

Spriežot pēc lēmuma, arī Senāta ieskatā 2009. gadā vispār nebija piemērojamas Darba likuma normas attiecībā uz pašvaldībā strādājošiem darbiniekiem, kaut gan likumdevējs ar atsevišķu likumu ir norādījis, ka tikai 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā "Grozījumi Darba likumā" 2. pantam, ar kuriem attiecībā pret valsts un pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) netiek piemērotas Darba likuma normas.

Izbrīnu rada tas, ka vienā tiesā - Latvijas Republikas Augstākajā tiesā - ir tik dažāda izpratne par darba likumdošanas jautājumiem. Ja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments savos spriedumos norāda, ka darba slodzes palielināšana tiek atzīta kā papildus darbs un faktiski darba devējam par papildus darba izpildi ir jāvienojas ar darbinieku, tad Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departaments šādu rīcību uzskata par noziedzīgu nodarījumu, par kuru pienākas sods. Faktiski šobrīd ar šo lēmumu Senāts devis "zaļo gaismu" nodarbināt darbiniekus bez viņu piekrišanas, ārpus normālā darba laika, nemaksājot par to darba algu.

Esmu sodīts par to, ka paļāvos uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumiem darba tiesību jautājumos un to, ka esmu ievērojis Darba likuma tiesību normu komentārus, kas publiski bija un ir pieejamai LR Augstākās tiesas interneta mājaslapā www.at.gov.lv grāmatas "Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās" ietvaros.

Diemžēl arī man nu jāmeklē taisnība Eiropā, jo tik klaji starptautisko un konstitucionālo normu pārkāpumi nedrīkst kļūt par sistēmisku parādību un tos nedrīkst ignorēt. Pēc visa spriežot, šis varētu būt kārtējais gadījums, kad nekvalitatīvu spriedumu rezultātā Eiropas tiesas liek pārskatīt Latvijas tiesu instanču lēmumus. Tas, protams, neatsvērs zaudētos darba gadus, tomēr varbūt novērsīs turpmāku patvaļu attiecībā uz likumu un tiesību ievērošanu. Jo tieši tiesu sistēma ir tā, kurai jānodrošina taisnīgi un likumīgi lēmumi.

Var jau būt, ka tiek radītas jaunas tradīcijas un izpratne par likumu ievērošanu un piemērošanu, tomēr negribētos tam ticēt. Es paļaujos, ka Latvija ir tiesiska valsts un tāda paliks, un likuma normas jāpārzina un jāievēro arī tiesnešiem, jo tiesiskā valstī "rezultāts par katru cenu" nav pieļaujams. Esmu godprātīgi strādājis un ievērojis likumus, un ir jābūt iespējai to pierādīt.

Iepriekš:
Breidakam jāatstāj Ādažu domes deputāta amats