Salidojumu atklāja Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, kad tika ienesti Latvijas valsts un Politiski represēto apvienības karogi un skanēja Latvijas valsts himna, raksta portāls "Ogrenet.lv".

Neviens eiro no valsts budžeta naudas

G. Resnais pateicās Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām par pasākuma nodrošināšanu: "Mēs neesam šim saietam tērējuši nevienu eiro valsts budžeta naudas. Tā ir pašvaldību velte saviem represētajiem, lai viņi varētu izbraukt un šeit vienu dienu normāli atpūsties."

Jau ierasti vislielāko slodzi uzņemas Ikšķiles novada pašvaldība, nodrošinot pasākuma norisi Ikšķiles estrādē – svinīgo daļu – un pļaviņā pie Ikšķiles tautas nama – atpūtu, mūziku, brīvo mikrofonu un likteņa biedru tikšanos.

Ar klusuma brīdi klātesošie godināja pagājušajā gadā mirušos – 920 politiski represētie vairs nav mūsu vidū.

"Un mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka ir bijuši krīzes gadi. Un tomēr – politiski represēto cilvēku kopai ne matiņš nenokrita, nekas netika samazināts, absolūti nekas netika atņemts – un tas uzliek mums par pienākumu darboties un aizstāvēt valdību, būt ar viņu kopā grūtos un sliktos brīžos," norādīja G. Resnais.

"Protams – Latvijā ne viss ir labi. 23. augustā noziedzīgajam Molotova – Rībentropa paktam apritēs 75. gadskārta. Eiropas valstis to pieļāva. Šodien bažas rada notikumi Ukrainā. Ja pasaule klusē – notiek tas, kas notiek...

Mūsu ceļš ir drošs

Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot klātesošos, sacīja: "Es apņemos apgalvot, ka Latvija ir droša zeme." A. Bērziņš uzskata, ka Latvijas augstāko militārpersonu pieredze ļauj ticēt, ka spējam un spēsim nodrošināt savu drošību un aizsardzību.

Viņaprāt, trīs pamatuzstādījumi ir: stiprināt savas pašvaldības, domāt par Ministru prezidenta pilnvaru un līdz ar to arī atbildības palielināšanu un, ņemot vērā kaimiņu igauņu pieredzi, veidot lielākas un stabilākas partijas, jo visas Latvijas partijas kopā (!) ir mazākas nekā igauņu lielākā partija.

"Lai mums visiem skaidrs prāts un skaidri mērķi nākotnē! Esmu pārliecināts, ka mūsu ceļš ir tomēr drošs, ka mēs ejam pareizā virzienā, un viss ir mūsu rokās," uzrunas nobeigumā sacīja Valsts prezidents.

Valsts modrību pārbauda ik pa brīdim

Apsveikumā, ko Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa bija atsūtījusi 16. politiski represēto personu salidojuma dalībniekiem, cita starpā teikts: "Mēs esam neliela, bet spēcīga un drosmīga tauta. Jūsu dzīvesstāsti caurvij Latvijas vēstures traģiskākos brīžus un tomēr tieši jūsu dzīvesstāsti apliecina arī mūsu tautas patieso spēku. Spēku nesalūzt, spēku nosargāt cerību un ticību brīvajai un neatkarīgajai Latvijai un tās ideāliem. Spēku, kas ļāvis mums atgūt savu valsti. Spēku, ar kādu varam droši raudzīties nākotnē."

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma savā uzrunā pieminēja impērisko varu un totalitārismu, kas Eiropas centrā uzliesmojis ar jaunu spēku. Valsts modrība tiek ik pa brīdim pārbaudīta – arī gaisā un ūdeņos. "Impēriskā vara grib destabilizēt situāciju pie mums, Latvijā. Bet es ticu, ka mēs visi kopā esam stipri un spēsim pasargāt sevi un savu tautu no vēstures atkārtošanās. Tagad mēs neesam vieni!" – tā L. Straujuma, aicinot stiprināt valsts bruņotos spēkus un arī... veselības aprūpi.

Dalīties savā pieredzē ar nākamajām paaudzēm un neaizmirst vēsturi

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atgādināja, ka Ikšķilei bijusi laime jau 16 reizes būt par mājvietu politiski represēto personu salidojumam, aicinot atmiņu kamolu arī turpmāk ritināt šeit. Pašvaldības nedrīkst aizmirst tos cilvēkus, kam visvairāk nodarīts pāri.

Vēsturi neaizmirst aicināja arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete: "Ja vēsturi aizmirst, ir ļoti viegli cilvēkiem iestāstīt nepatiesību un attaisnot vardarbību un agresiju. Tieši tas šodien notiek Krievijā, kur cilvēki atkal tic, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret viņiem, ka ukraiņi ir fašisti, un tāpēc tā ir svēta misija atjaunot bijušo impēriju ar labu vai ar ļaunu," skaidroja S. Kalniete.

Viņasprāt, vecākās paaudzes cilvēki ar bažām seko notikumiem Austrumukrainā. Savukārt jaunā paaudze, kas augusi brīvā valstī, nespēj vairs saprast, kas ir represīvs režīms un kā tas darbojas pats pret saviem pilsoņiem. "Ir ļoti svarīgi, lai izsūtīto pieredze un vēstures zināšanas jaunajai paaudzei dotu prasmi novērtēt šķietami tik pašsaprotamas vērtības kā brīvība un pašu valsts," uzsvēra S. Kalniete.