Acīmredzama tā laika notikumu liecība ir lode, kas iemūrēta Doles-Ķekavas luterāņu baznīcas ziemeļu pusē. Šī trofeja saglabājusies no 1812. gada kaujām, kas vasaras nogalē norisinājās Ķekavā, kad Francijas imperatora Napoleona armija devās karagājienā uz Krieviju.

Latvija šajā laikā bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, tāpēc notikumi skāra arī Ķekavas, Iecavas, Bauskas un citus tagadējos novadus. Galvenie Napoleona spēki virzījās uz Maskavu, bet 10. korpusu novirzīja uz Rīgu, visticamāk, ar nolūku piesaistīt Krievu armijas spēkus arī citur, lai mazinātu tās pretestību galvenajā frontes līnijā.

Izstādē ir aplūkojams šo kauju plāns, karaspēka izvietojums un uzbrukuma virzieni. Pateicoties Johana Kristofa Broces zīmējumiem, redzam Doles-Ķekavas luterāņu baznīcas celtniecību, ko uzsāka 1783. gadā un divu gadu laikā pabeidza. Atstatu no baznīcas redzams Odu kalns, kas Napoleona karagājiena laikā bijis tā apsēsts ar prūšu karavīriem kā ar odiem, tāpēc arī ieguvis tādu nosaukumu.

Trīs gleznu reprodukcijās redzama Rīgas priekšpilsētas nodedzināšana, lai vieglāk būtu atvairīt pretinieka spēkus. Varam aplūkot karavadoņu portretus, kuri bija iesaistīti Ķekavas novada kaujās, izpildot Napoleona stratēģiskos plānus. Neparasts ir Barklaja De Tolli krūšutēls, kas izgatavots no plastilīna.

Bet izstādes nobeigumā pēkšņi ieraugām Napoleona un viņa mīļotās Žozefīnes statuetes, kas kara notikumiem veltītajā stāstā ienes emocionālu noskaņu. Un šai brīdī izstādi gribas apiet vēlreiz un paraudzīties uz visu no cilvēciskā viedokļa. Un tad kariķētie franču karavīru stāvi vairs nešķiet smieklīgi, jo aiz militāras formas ieraugām cilvēkus, no kuriem daudziem dzīvības pavediens aprāvās Ķekavas pusē, jo ap Odu kalnu pēc šīm kaujām parādījās daudz kapu kopiņu.

"Ne jau tautas karo, bet lielvaras un pasaules varenie, kuri laiku pa laikam sadomā pārdalīt pasauli," izstādes atklāšanas noslēgumā teica tās veidotāja, muzeja vadītāja Ināra Rumbina, aicinot uz vēsturiskajiem notikumiem paraudzīties arī no mūsdienu viedokļa.