Piektdien, festivāla pirmajā dienā, notika mākslinieku meistardarbnīcas, un pirmais savas meistarības knifus atklāja un par pieredzi stāstīja viesis no Krievijas – Aleksandrs Poverins. "Piektdien vairāk koncentrējamies uz profesionāļiem. Tiem, kas ar mālu strādā un kam par to ir profesionāla interese, jautājumi," pastāsta "Zvanītāju" māju saimniece Dace Zvanītāja.
Festivalā otrajā dienā plānotas radošās darbnīcas. "Tad gaidīsim gan lielus, gan mazus apmeklētājus, jo visiem būs iespēja virpot, lipināt podus, kā arī veidot pogas, rotas un svilpavniekus. Tāpat notiks cepļa izņemšana un papīra cepļa veidošana, būs arī folkloras kopa, tiks vārīta tautas zupa," atklāj saimniece.
Podnieku festivālu pirms vairākiem gadiem aizsākuši kolēģi, podnieki no Talsiem un Duntes. Pirms diviem gadiem festivāls noticis Duntē pie Ingrīdas Žagatas, bet pērn – Talsos. Katra festivāla beigās tiek nolemts, kur kopā sanākšana tiks rīkota nākamgad. Tā kā festivāls saucas "Māla rotācija", kas veicina podnieku sadraudzību, dalīšanos savās prasmēs un pieredzes apmaiņā, tad katru gadu tā vieta tiek mainīta.
Šogad pasākums kopā pulcē vairāk nekā 10 aizrautīgus podniekus no dažādām Latvijas vietām – Madonas, Cēsīm, Duntes, Ķekavas, Tukuma, Talsiem, Vecumniekiem un citām pilsētām.
Pasākumā sastaptā dalībniece Laima Grigone no Bauskas šovasar praktizējas pie podnieces Ingrīdas Žagatas no "Cepļiem" Duntē un plašākam redzeslokam par Latvijas daiļamatniecību devusies uz festivālu Katlakalnā. Meitene Anglijā studē keramiku, koka, stikla un metālapstrādi un nospriedusi, ka "jāsāk iesaistīties podnieku sabiedrībā".
Studijas Anglijā Laima izvēlējusies, jo gribējusi paskatīties uz mākslu no cita redzesloka un gūt jaunu pieredzi. Lielbritānijas keramika esot Austrumu kultūru ietekmēta un tur, lielākoties, tiek izmantots porcelāns. Pie Latvijas tradicionālās keramikas jaunā māksliniece jau pieradusi. "Bet es ievēroju, ka parādījies daudz kas jauns un interesants tepat Latvijā. Staigāju pa Rīgu un brīnos, kādi visādi jauni tirdziņi atvērušies, amatnieki sarosījušies. Laikam jau tā krīze cilvēkus ir radoši pastūmusi uz priekšu," vērtē Laima.
Normunds Luņģis, dalībnieks no Priekuļu novada, uz sava mākslas darbu galda festivālā izkārtojis māla zābakus, sieviešu ķermeņa formas vāzes, kaķus, ežus, kā arī tradicionālākus traukus – krūzes un šķīvjus. Meistars atzīst – darbošanās ar mālu viņam ir apdullināšanās veids.
"Ja nelieto narkotikas, alkoholu vai kādas citas apdullinošas vielas, paliek daudz brīva laika, kad var kaut ko iesākt. Es sēžu darbnīcā un taisu bļodiņas, ezīšus. Manā gadījumā problēmas sagādā laikus pārstāt darboties, piemēram, laicīgi aiziet gulēt. Ja ieiet tajā "apdullināšanās" procesā, tad var smagi sabojāt veselību. Es mierīgi varu līdz trijiem četriem naktī darboties un neiet gulēt," atklāj meistars.
Arī namamāte Dace un viņas vīrs ikdienā aizraujas ar māla mākslu. "Tas ir mūsu dzīvesveids. Tā mēs strādājam, lielāko daļu darbu paši arī tirgojam un šādi iztiekam," atklāj Dace. Pie mājas ierīkota darbnīca, ceplis un radīti piemēroti pastākļi radošām izpausmēm. Par podniecību ieinteresējies arī viens no "Zvanītāju" māju saimnieku dēliem – Daniels. Rudenī puisis atsāks mācības Ķekavas vidusskolā, taču pa vasaru ir vairāk laika aizrauties ar māla mākslas darbu veidošanu. Daniels atzīst – vislabāk viņam patīk taisīt svilpavniekus un virpot. Ar saviem darbiem puisim izdevies pat nopelnīt kādu latiņu.
Dace atklāj, ka apmeklētāju interese par šāda veida pasākumiem parasti esot liela. "Uz Dunti cilvēki brauca apzināti, bet, piemēram, Talsos pasākums notika pilsētas svētku laikā, tāpēc piesaistīja daudzu cilvēku uzmanību," iepriekšējos gados pieredzēto atceras saimniece. Viņa ir pozitīvi noskaņota un cer, ka arī uz šī gada festivālu apmeklētāji ceļu atradīs.
Dace stāsta, ka pieaugušie ir tikpat kāri iesaistīties aktivitātēs, cik bērni, un labprāt apgūst arvien ko jaunu. Visiem interesentiem ir iespēja uz vietas ņemt mālu un veidot no tā, ko paši vēlas. "Viņiem ir iespēja bļodas, šķīvjus vai krūzes veidot tikai ar rokām vai izmantojot palīginstrumentu – virpu. Taču tas ir jāapgūst, kas nav nemaz tik vienkārši. Bet, "jo vairāk mēģina, jo vairāk iepatīkas," zina teikt saimniece. Iesācējus festivāla laikā ierasti apmāca sabraukušie podnieki, kurus droši var saukt par meistariem.
