Svētdien pēc vīriešu sacensību beigām trīs Latvijas kamaniņu braucēji demonstrēja krasi atšķirīgas emocijas, turklāt tās ne gluži sakrita ar viņu uzrādītajiem rezultātiem un izcīnītajām vietām.

Mauriņš mierīgs
Latvijas kamaniņu sporta šobrīd trešais numurs Kristaps Mauriņš trešais starp mājiniekiem bija arī šoreiz (17. vieta 32 dalībnieku konkurencē; 1,053 sekundes aiz uzvarētāja, krievu veterāna Alberta Demčenko). Līdz šim augstākā vieta Pasaules kausa posmā viņam pārlieku prieku tomēr nebija radījusi, un Kristaps bija mierīgs un savaldīgs.

"Žēl, ka īsti neizdevās otrais brauciens. Gribējās saglabāt 16. vietu, kas man bija pēc pirmā brauciena. Kopumā salīdzinājumā ar pirmajiem trijiem Pasaules kausa posmiem šoreiz bija labi, un varbūt beidzot būs atgriezusies pārliecība. Tāpat kā vairumam sportistu, kuri nav A grupā, piedalīšanās Nāciju kausā un cīņa par kvalificēšanos Pasaules kausam ir diezgan stresaina. Ar kamanām gan man viss kārtībā, tehnika ir laba. Galvenais pašam jāiegūst stabilitāte un labi jānobrauc. Patīkami, ka salīdzinājumā ar pagājušo sezonu esmu pietuvojies Mārtiņam un Ināram – agrāk viņiem braucienā zaudēju sekundes 6–7 desmitdaļas, tagad tikai 2–3."

K. Mauriņa sezonas galvenais mērķis, tāpat kā vairumam Latvijas kamaniņu braucēju, saistīts ar Kanādā paredzēto pasaules čempionātu. Sev tīkamajā Vistleras trasē viņš cer pacīnīties par augstu vietu U-23 vecuma grupā.

Rubenis optimistisks
No Mārtiņa Rubeņa, kā allaž, strāvoja optimisms, un šoreiz tam arī bija pamatots iemesls – astotā vieta posmā (+0,564 s) ir viņa labākais sasniegums sezonā, kas ļāvis pakāpties uz 12. pozīciju kopvērtējumā.

"Man šodien braucieni izdevās ļoti labi. Otrajā braucienā sasniedzu savu visu laiku labāko rezultātu startā un arī trasi izbraucu ļoti labi, tā ka varu būt apmierināts," gandarīts bija 2006. gada ziemas olimpisko spēļu bronzas laureāts.

"Siguldas trase ir ļoti sarežģīta, un katra mazākā kļūdiņa maksā laiku. Cits jautājums, ka ir sportisti, kuriem slīd ļoti labi, kaut arī viņi brauc ar kļūdām. Es tomēr domāju, ka Latvijā ir pietiekami daudz gudru cilvēku, lai ar kopīgiem spēkiem mēs panāktu, ka latvieši ir tur, kur mums jābūt!"

Šogad M. Rubenis vairāk domājot nevis par vietām atsevišķās sacensībās, bet par to, lai ieliktu pamatus nākamajai sezonai. "Neatceros, kad būtu tik smagi strādājis fiziski. Iepriekšējā sezonā startēju maz, jo gribēju it kā paskatīties uz visu no malas, – 22 gadus biju nepārtraukti "bliezis" un jau nokļuvis rutīnā. Pastrādāju ar jaunajiem sportistiem, palīdzēju izlasei, un tas man ir devis jaunu iedvesmu turpināt braukt."

Kivlenieks sašutis
Visdrūmāko vaigu svētdien rādīja bijušais Inčukalna novada pārstāvis, tagad siguldietis Inārs Kivlenieks, kurš šāgada pavasarī Siguldas posmā izcīnīja trešo vietu. Šoreiz divu braucienu summā sasniedzis 11. vietu (+0,771 s), viņš nekavējoties pameta finiša zonu un tālāk prom no redzīgām acīm dusmās trieca ķiveri pret zemi...

Mazliet atguvies Inārs bija tikai pēc komandu stafešu sacensībām, kurās palīdzēja mājiniekiem – vēl startēja arī Elīza Tīruma un Andris un Juris Šici – izcīnīt ceturto vietu. Uzvarētājiem vāciešiem Latvijas komanda zaudēja 1,265 sekundes, bet no bronzas laureātiem krieviem atpalika par sekundes divām desmitdaļām.

"Gandarījuma par Siguldas posmu nav pilnīgi nekāda. Iegadījās laika apstākļi, kurus es vismazāk gribēju, – vējš un sniegs. To ieraugot vien, jau rokas nolaižas," gluži sašutis bija I. Kivlenieks. "Jāmeklē kaut kas cits tehnikā. Abos braucienos trasē nebija nevienas vietas, kurā varēja ļaut kamanām brīvi slīdēt. Ja mokies un ar grūtībām mēģini sameklēt braukšanas līnijas, rezultāta nebūs nevienā trasē. Varu būt priecīgs tikai par to, ka esmu ticis līdz finišam – otrajā braucienā vairākas reizes biju uz kritiena robežas. Stafete garastāvokli uzlaboja tikai pavisam nedaudz. Nobraucu gluži labi, un tas tikai nozīmē, ka augšējā startā liela nozīme bija spēcīgajam vējam."

Tieši kur meklējama vaina, Inārs arī ar treneru palīdzību vēl nav ticis skaidrībā. "Tiem pašiem Vācijas sportistiem, izejot taisnēs, kur pūš vējš, kamanas nav jākontrolē kā man. Varbūt slidām ir nepareizs leņķis, varbūt man laika apstākļi jau kļuvuši par psiholoģisku problēmu, varbūt kāda cita vaina. Bet šādos laika apstākļos es nekad neesmu labi nobraucis. Iepriekšējā Pasaules kausa posmā Altenbergā sacensībās nobraucu pussekundi lēnāk nekā pēdējā treniņā – arī viela pārdomām."

Nākamnedēļ Siguldā notiks Latvijas kausa izcīņa, kurā Inārs Kivlenieks plāno izmēģināt jaunas kamanas. "Ar pašreizējām kamanām var ļoti ātri braukt pa tīru ledu, bet ziema ir ziema, un ir jābūt tehnikai dažādiem laika apstākļiem. Pēdējos trijos Pasaules kausa posmos neesmu nostartējis savā līmenī, tāpēc darīšu visu, lai nākamajā, kas pēc Jaunā gada notiks Kēnigzē, cīnītos par vietu sešniekā."

Kā portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, Pasaules kausa izcīņas Siguldas posma pirmajā dienā Andris un Juris Šici divnieku sacensībās ieņēma ceturto, bet Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš devīto vietu. Savukārt dāmu sacensībās Elīza Tīruma ierindojās 12. vietā, bet Maija Tīruma – 16. vietā.